4

 50  0

Pirms nedēļas jau rakstīju par dīvaini sašvīkotajām debesīm. Šodien atkal jaunas švīkas parādījās īsi pirms pusdienām. Vēl vakar daudzi redzējuši debesu spoku - meteoru. Šie notikumi nejauši sarindoja manas pārdomas pantiņos Lilioma dziesmas stilā. Varbūt kādam izraisīs smaidu.

Atkal, atkal ir debesīs švīka,

Atkal, atkal ir jādomā man -

Kuram mūsu dzidrās debesis,

Rupji pārsvītrot patīk, ja gan.

Līgojas priedes, līgojas egles,

Vēja brāzmās līgojas mežs.

Aizpūš tālumā švīkas baltās,

Dobjas skaņas tas šurpu nes.

Atskan tās baisi no Ādažu puses -

Kāds pogainais lādiņus gaisā sper.

Varbūt tas salūts zaļajam rēgam,

Ko šodien pieminot, virknē ver.

Atkal un atkal ir tik daudz jauna,

Vēja spārniem viss atlido, gaist.

Atkal un atkal nogaidām klusi,

Neziņa prātā krājas un kaist.

Vai jau pāršķeltas debesis pušu,

Mākoņu ielāpi jāuzliek tām?

Sanāks gudrie un izdomās klusu,

Kā mūsu planētu pasargāt.

Komentāri 4

0/2000
Dzinēju radītā turbulence, kas ar vēju izplūst, vai arī ķīmiskā viela, lai noturētu mūs pie vietas…kas nu kuram…
 5  0 atbildēt
Debesis plaisā!
 0  0 atbildēt