1. Bailes nav vienīgais iemesls, kāpēc rodas murgi
Patiesībā tos veicina arī apjukums, vainas sajūta, riebums un skumjas, turklāt šo iemeslu dēļ murgi var rādīties pat biežāk nekā baiļu iespaidā. Tā uzskata Monreālas Universitātes pētnieki.
2. Murgi var uzlabot tavu pašsajūtu
Zinātnieki ir atklājuši pārsteidzošu faktu. Slikti sapņi bieži vien rodas no stresa un raizēm, ko izjūtam nomodā, bet, kad mēs sapņojam, prāts izmanto šīs abstraktās bailes un iesaista tās kādā sižetā. Kāpēc tas ir labi? Pamostoties, tu atceries pašu slikto sapni, un smadzenēm ir vieglāk apstrādāt un atbrīvoties no konkrētām atmiņām nekā abstraktām sajūtām. Zemapziņā mēs par tām domājam kā par pagātni nevis tagadni, un tas, savukārt, palīdz distancēties no raizēm un emocionāli justies labāk.
Atceries to nākamreiz, kad atkal pamodīsies ar aukstiem sviedriem. Ņem vērā, ka regulāri murgi var būt saistīti ar nemiera traucējumiem, depresiju un pēc traumatisko sindromu, kas ir psiholoģiskas saslimšanas, tāpēc ir atdalāmi no parastiem murgiem, ko ik pa laikam piedzīvo lielākā daļa cilvēku.
3. Smadzenes visu laiku ir nomodā
Murga laikā cilvēks atrodas miega cikla trešajā stadijā, kad REM (miegs ar ātrajām acu kustībām) ir visstiprākais. Tas notiek ik pēc 90 minūtēm, un šajā laikā ir liela smadzeņu aktivitāte, acu kustības, kā arī kavēta muskuļu darbība (Tāpēc jūties kā paralizēts un nespēj kliegt, lai arī cik asas būtu visas pārējās maņas murga laikā). Pie tā var vainot mandeļveida kodolu jeb amigdalu, jo šī smadzeņu daļa, kas ir saistīta ar bailēm un agresiju, REM laikā ir ļoti aktīva.
4. Pastāv arī fiziskas priekšrocības
REM miega laikā (kas parasti notiek murgojot), samazinās asins padeve smadzenēm, un tās tiek novirzītas uz muskuļiem un citām vietām, ļaujot atjaunoties un atgūt spēkus. Tavi augšanas un stresa hormoni, imūnsistēma, pulss un asinsspiediens ir tikai ieguvēji. Ja murgs tik un tā šķiet pats sliktākais, kas vien var būt, palikšana guļot slikta sapņa laikā var nākt par labu vispārējai veselībai.
5. Murgus var izraisīt arī vēlā vakara uzkodas
Ēšana tieši pirms gulēt iešanas var veicināt vielmaiņu un signalizēt smadzenēm, lai tās kļūst aktīvākas, un tāpēc arī rodas murgi. Tāpat sliktus sapņus izraisa arī šausmu filmas un grāmatas tieši pirms miega.
6. Murgus var izraisīt arī ķīmiskas vielas
Murgu biežumu ietekmē arī dažādi medikamenti, sākot no antidepresantiem līdz narkotikām. Tas pats attiecas arī uz asinsspiedienu regulējošām zālēm. Pārstājot lietot zāles, tas ne vienmēr palīdz tikt vaļā no murgiem. Tie var rasties arī tad, kad pārstāj lietot alkoholu, narkotikas un recepšu zāles.
7. Murgi ir visai bieža parādība
Bērni ļoti bieži redz sliktus sapņus, bet 50% līdz 70% pieaugušo, it īpaši sievietes, murgo ik pa laikam, un 2% līdz 8% pieaugušo murgo regulāri.
8. Tu vari tos apturēt
Tāpat, kā ir iespējams ierobežot rīcību, kas izraisa murgus, ir iespējams tos apturēt arī tad, kad tie jau sākušies. Mediķi to dēvē par apzināto sapņošanu, kuras laikā cilvēks spēj saprast, ka nepastāv īstas briesmas, un mēģināt mainīt notikumu gaitu, piemēram, uzveikt pretinieku, izglābt savus bērnus, izglābties no grimstoša kuģa, u.tml.
9. Ir iespējams atcerēties murgus
Pat, ja neizdodas atcerēties visas detaļas, mēģini to darīt, un tas palīdzēs atbrīvoties no stresa. Vispirms uzraksti visu, ko atceries no sliktā sapņa. Pēc tam padomā, kā to varētu atrisināt. Jo vairāk tu iztēlosies iespējamo situācijas atrisinājumu, jo vieglāk būs visu atcerēties.
