Labvakar spoki. Šo rakstu rakstīju speciāli bez mērķa nodarboties ar kādu sanaidošanu, enticismu, nacismu vai jeb ko citu nosodāmu. Šodien ir diena par, kuru liela daļa latviešu iesmīn ūsās, savukārt, liela daļa krievvalodīgo , jo īpaši tieši krievu tautības cilvēku svin kā "Uzvaras Dienu" . Neiedziļināšos ļoti dziļi vēsturē, jo baidos sniegt nepatiesus faktus, taču pa lielam uzvaras diena ir nacisma sagrāves dienas, kuru rietumu pasaulē atzīmē dienu iepriekš analogs krievu gaumē. Kā jau var saprast siastība šeit ar otro pasaules karu, cīņu ar nacistiem utt. Taču mans kārtējais pārdomu raksts ir saistīts ar mūsdienām.
Es nekad līdz galam neesmu sapratīs, kāpēc Latvijai, kas sevi tendē uz rietumiem ir plaši jāatzīmē šie svētki. Publiskos pasākumos pēc Latvijas likumdošanas PSRS simbolika ir aizliegta (neatminēšos gan vai tas attiecās arī uz Georga lentēm jeb tā sauktajām kolorādo lentēm, kuras starp citu ir PSRS dēļ lieki tikušas ieceltas slikto kārtā- Georga lentes pamatā bija Krievijas Impērijas laika apbalvojums par īpašiem nopelniem, kas līdzīgs mūsu Lāčplēša ordenim, līdz PSRS laikā tās komunisti sāka dalīt un spraust pēc iegribas.) Varētu runāt Rīgā pie varas ir krievi ar Ušakovu un Saskaņas Centru priekšgalā. Bet Rīgā 9.maiju svin katru gadu. Un katru gadu, tāpat kā 16. martu to gaida ar milzīgām bažām, ka tik nenotiek kādi lieli kašķi vai sadursmes. Tikai atšķirība starp 16. martu un 9. maiju ir tāda,ka 16. martā tiek pieminēti latviešu leģionāri, bet 9.maijā atzīmē svētkus, kas ir piegriezti Krievijas izpratnei par vēsturi. Var teikt Rīga liela daļa, drīzākais lielākā daļa ir krievvalodīgie, taču nevelos rakāties pa statistikas bāzēm, jo tas nav pats būtiskākais fakts. Pat ja tas tā ir un nelatviešu valodā runājošo galvaspilsētā ir vairākums vai tas ir pamatojums Latvijas galvaspilsētā atzīmēt svētkus, kuri radušies Latvijai maigi sakot nedraudzīgā valstī? Leģionāri ,kurus piemin 16. martā, (kuri ir svētki ,kurus arī ne tikai krievi nosoda saucot dalībniekus un atbalstītājus par fašistiem (krievu vēsturiskā kļūda,jo viņu tik nīstie vācieši bija nacisti, fašisti bija vācu sabiedrotie itāļi), bet arī lielākā daļa rietumu pasaules uz to skatās ne sevišķi priecīgi, iespējams, lai pielaizītos Krievijai),nebija vis kādi vācu pakalpiņi, bet karoja vācu pusē par Latviju ar cerību nolikt pie vietas krievus un pēc kara atgriezties brīvā valstī. Protams, var jau teikt,ka tad 9.maijā izrādam cieņu tiem latviešiem, kas karoja krievu armijā, jo arī tie lielākā daļa tur nebija aiz vēlmes sargāt vareno Padomiju un nīcināt nīstos fašistus/nacistus. Taču esmu diezgan pārliecināts, ka arī šiem cilvēkiem uzvara ir tā diena, kad beidzās karš - 8.maijs nevis tautas, kura okupēja un pēc tam izsūtīja tūkstošiem latviešu svinamā diena. Es pat izteiktos pavisam skarbi - to latviešu kuri karoja sarkanarmijā piespiedu kārtā un ar līzīgiem motīviem kā leģionāri prātos, ja viņi vēl būtu dzīvi "Uzvaras Diena" būtu vai nu barikāžu diena vai 4.maijs vai diena,kad sabruka PSRS - domu gājienu noteikti uztvērāt.
Tad nu es vēlreiz jautāšu, kāpēc 8.maijā, kas lielākajā dienā pasaules ir nacisma sagrāves diena nenotiek praktiski nekas, bet 9.maijā, kas ir svētki krievvalodīgo pasaulē, turklāt, svētki,kas nākuši no valsts, kura 50 gadus turēja Latviju okupācijā, kuras vadoņi izsūtīja tūkstošiem mūsu valsts pilsoņu, vēl daudzus nošāva tepat uz vietas ir lielas svinības valsts galvaspilsētā? Manuprāt, tas ir absurds, jo, lai arī Rīga ir "krievvalodīga", tā ir Latvijas galvaspilsēta. Un tur būtu jāsvin svētki ,kuri ir tuvaki Latvijai nevis plaši ar pamatīgu gājienu, ikgadēju stresu jāatzīmē agresorvalsts svētki. Manuprāt, ar nākamo gadu tas būtu jāpārtrauc -lai kas grib sprauž sev krievu karogu,georga lenti un nozīmītes un dzied dziesmas par uzvaru,dzied Psrs vai Krievijas himnu un priecājās, bet pie sevis mājās nevis valsts galvaspilsētā. Es zinu ,ka šie mani vārdi un pārdomas diez vai aizsniegs dzirdīgas ausis, kurām būtu resurss, kaut ko nopietni mainīt, taču tāds ir mans viedoklis. Atvainojos visiem, kuri to izlasīja un ir nogarlaikojošies un paldies par lasīšanu.
