253 MATILDE tuvplānā20

Asteroīdu josla  ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņu, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām. Arī šie ķermeņi riņķo ap Sauli. Astronomi apgalvo, ka asteroīdu josla  ir izveidojusies no Saules putekļiem pirms 4,6 miljardiem gadu.

 Asteroīdu nr. 253 Matildi 1885. gada 12. novembri atklāja pazīstamais asteroīdu mednieks Johans Paliza Vīnē. Orbītas elementus aprēķināja Parīzes observatorijas astronoms Ž. Lebefs, un debess ķermenis tika nosaukts tās pašas iestādes direktora vietnieka sievas vārdā.

Vairāk nekā 100 gadu pēc šī notikuma zinātniekiem ir izdevies ieraudzīt šo mazo pasauli tuvplānā. Tas notika NEAR (Near Earth Asterokl Rendezvous) projekta ietvaros, kur galvenā zinātniskā grupa ir veidota no Dž. Hopkinsa universitātes Praktiskās fizikas laboratorijas datu centra līdzstrādniekiem.

Matilde bija piesaistījusi zinātnieku uzmanību ar tās izcili ilgo rotācijas periodu - 17,5 dienas, kamēr vairākums pārējo asteroīdu veic vienu apgriezienu ap savu asi dažu stundu laikā.

Matilde ir izrādījusies neregulārākas formas, nekā gaidīts . Pārsteidz tas, kādā mērā asteroīds ir bijis pakļauts sadursmēm ar salīdzinoši lieliem ķermeņiem vairāku kilometru diametrā. Asteroīda daļā, kas tika aplūkota ar telekamerām (60% virsmas), tika konstatēti 5 (!) krāteri, kuru diametrs pārsniedza 20 km. Tieši šie krāteri, kuru caurmērs ir tikai dažas reizes mazāks nekā paša debess ķermeņa izmēri, ari izraisa asteroīda formas šķautņainumu un neregularitāti daudz lielākā mērā, nekā ja to nebūtu. Tas viss liek domāt, ka šī 253 Matilde ir ļoti veca.