Atgriezīsimies uz neilgu laiku pagātnē!
Šajā rakstā es vēlos uzskaitīt , dažas no mantām, kurām visdrīzāk , mūsdienu bērni nespētu rast pielietojumu vai arī dažas lietas vienkārši nedara, kā piemēram, nepieraksta adreses, numurus telefona grāmatiņā...
Kasete.
Nekad neatdod otram kaseti, kas nav attīta. Bet - ja vēlies noskatīties kādu ainu no filmas sākuma - tin atpakaļ. Varbūt atceries ko tādu?
Varbūt mājās ir kāda aizvāļājusies kasete kur ir nofilmēts kā tu mazs skraidi ar pliku dupsi? 
Kompostrēt biļeti.
Kopš e-talonu ieviešanas biļetes nopīkstina, agrāk tās kompostrēja.
Adrešu jeb telefona grāmatiņa.
Kādreiz nebija telefona, kurā glabāt visu informāciju. Telefona numuri un adreses bija vai nu jāiegaumē no galvas, vai arī jāieraksta speciālā blociņā.
Vēstuļu draugs.
Un uz šajā blociņā atrodamajām adresēm varēja rakstīt vēstules. To cilvēku adreses - arī no citām valstīm - kuri meklēja vēstuļu draugus, publicēja, piemēram, žurnālā vai avīzē. Citreiz tu šo cilvēku pat nemaz nekad nesatiki, jūs vienkārši apmainījāties ar vēstulēm par to, kāda katram no jums ir dzīve un ko jūs darat.
Kāpēc košlene jāatstāj uz nakti cukurā?
Šī bija tikai viena no simt tūkstoš metodēm, kuras bērni kādreiz izdomāja, lai paildzinātu košļenes dzīvi.
Uzpīkstināt uz peidžeri.
Vēl pirms mobilajiem telefoniem bija peidžeri!
Balsošana pa pastu.
Kādreiz, ja gribēji, lai tava mīļākā dziesma iekļūst topā, tev bija: jānopērk avīze, jāizgriež anketa, jāsaraksta tā, jāiziet ārā no mājām un jāiemet tā dzeltenajā pasta kastē.
Krāt faņķikus.
Bildītes, kuras varēja atrast kožļeņu papīrīšos, bija ļoti, ļoti, ļoti vērtīgas.
Polifoniskās melodijas.
Kādu telefonu pirksi? Protams, ka ar polifoniskajām melodijām!
Uzgriez numuru.
Kādu telefonu pirksi? Protams, ka ar polifoniskajām melodijām!
gadus atpakaļ es Rammstein kastei sačakareju kasešu "lasītājs" ierāva lenti sev iekšā un tā arī sačakarēja ehh...šis viss nu jau ir retro, bet ar laiku tas atgriežas 
bet galīgi piemirsu par šīm dažām lietām. Dīvaini cik ātri tehnoloģijas kustās uz priekšu....Ir lietas, kuras gribētos savādāk, bet, salīdzinot ar mūsdienām, negribu atgriezties pagātnē. Kasetes un disketes, tpu, kaut kādi štrunti, ko nolikt plauktā un aizmirst
atceros kad vel bija lielais lentu maģis. Pilns ar diskiem tēvam bija. Līmēja kopā un taisīja izlases. Cilvēkiem bija nodarbe 
Lielākā daļa no tā visa ir darīta agrākos laikos - domāju šajās dienās dzimušajiem pēc dažiem gadiem iemācoties staigāt un runāt lielākā daļa no šeit minētā būs labi ja brīnums , jo tagad nekā tikpat kā no tā visa vairs nav nekas aktuāls mūsdienās. Un varbūt pat nebūs arī brīnums, jo daudz kas no tā reti kuram vairs mājās ir. Kaut gan - tas pats parastais telefons un spēļu kārtridži ar visu konsoli un čupa ar kasetēm vēl mājās ir man 
Videokasetes, kaut kur zābaku kastē sapakotas, ir mājās, pats es, kādreiz, sīks būdams no LNT rakstīju viņās multenes, Skubijs Dū, Rozā Pantera, u.c. Bija arī kaut kādi mājas ieraksti, kur mācījos braukt ar velo 
Video maģim ar kaut kur vajadzēja būt, nu jau kādus gadus desmit neesmu tam visam pirkstu piedūris.
Kasetes gan atceros kādiezgan lielu ķēpu, bieži nācās piņķerēt laukā ieķērušos lentu, īpaši tas tracināja klases vakaru laikā.... 
Vēl jau bija arī skaņuplates (pirms kasetēm), un telefona automāti (vispirms ar monētām, vēlāt ar Telekarti).
Un televizorā tikai divi kanāli redzami.
Reizi nedēļā radioraidījums "Būsim pazīstami",kurā noskan apmēram 6 - 8 dziesmas, ar Arvīda Mūrnieka komentāru: kas izpilda un albuma nosaukums.Pašam bija blociņš ar ar atskaņoto dziesmu sarakstiem.
Kad sāku vairāk interesēties par rokmūziku, atklāju BBC leģendāro Sevu Novgorodcevu, bet ...arī tikai reizi nedēļā un pasūdīgā kvalitātē dzirdams
