2020. gads bija smags, bet šīs ir 5 lietas, kas, par laimi, nenotika11

Nenotika Jeloustonas supervulkāna izvirdums

Pirms aptuveni 640 000 gadiem notika pēdējais šī supervulkāna izvirdums. Atmosfērā nonāca aptuveni 1000 kubikkilometru pelnu un akmeņu. Tam notiekot mūsdienās ASV lielākā daļa tiktu izpostīta, bet Zemi piemeklētu ziema vairāku gadu garumā.

Daudzi domā, ka Jeloustonas vulkāna laiks ir pienācis. Jūnijā vulkāna apkaimē notika zemestrīču sērija, bet oktobrī pārstāja darboties viens no senākajiem geizeriem. Lai arī pētnieki apliecina, ka tas vēl nebūt nenozīmē izvirduma tuvošanos, notiekoši procesi parāda, ka Jeloustonas supervulkāns nebūt nav norimis.

Zemē neietriecās asteroīds

2020. g. pastāvēja 1:240 iespēja, ka 2018VP1 ietrieksies Zemē. Tas gan nebūtu bijis nekas īpašs, jo tā diametrs bija vien 2 m. Pēc NASA novērtējuma mums derētu uztraukties, ja asteorīdu izmērs pārsniedz 140 m. Atgādināšu, ka dinozaurus nogalināja 10 km liels asteroīds. Pēc novērojumu datiem 2021. g. neviens asteroīds nav paredzēts. Yey!!!

Mūs nenogalināja solārā radiācija

Betelgeize ir devītā spožākā zvaigzne un ir atrodama Oriona zvaigznāja augšējā kreisajā pusē. Pagājušajā gadā notika tās aptumšošanās, kas lika domāt par tās iespējamo ekspoloziju. Par laimi tā atrodas 600 gaismas gadu attālumā un mēs kļūtu par lieciniekiem nepārspējamam gaismas šovam, bet, nē, izrādījās, ka tā ir jaunāka nekā domāts un vēl paies daudzi gadi, kamēr tā kļūs par supernovu. Tomēr Zemei varētu kaitēt citas zvaigznes, kas eksplodē kaut kur 65 gaismas gadu attālumā un arī Saules aktivitāte mūs varētu apskādēt, bet pagaidām tas vēl nenotika.

Nenotika citplanētiešu invāzija

Neskatoties uz "cerībām" tas mums gāja secen. 2017. g. Saules sistēmu caurlidoja asteroīds, kas pēc daudziem novērtējumiem uzvedās ne tā, kā vajadzētu uzvesties asteroīdiem, liekot daudziem pieņemt, ka tā varētu būt citplanētiešu zonde. 2020. g. Saules sistēmu apciemoja komēta 2l/Borisova, kļūstot par otru novēroto starpzvaigžņu telpas objektu.