15 gadus vēlāk: 15 mazāk zināmi fakti par 9/1138

Tas nebija pirmais uzbrukums Pasaules Tirdzniecības centram. 11. septembris nebija pirmā reize, kad pret Pasaules Tirdzniecības centru tika vērsts uzbrukums.1993.gada 26.februārī, ēkas pazemes autostāvvietā tika novietota bumba, kurai sprāgstot izveidojās liels krāteris un zemākie stāvi tika pamatīgi izpostīti. 6 cilvēki gāja bojā un tūkstošiem bija ievainoti (daži nopietni). Fundamentālo Islāmistu plāns bija, ka sprādziens noraus pirmo torni no pamatiem, un tas uzgāzīsies virsū otram. Kā izrādījās tas bija tikai šausminošs tests daudz slavenākajam uzbrukumam 2001.gadā.

Pentagona uzbrukuma videoieraksti tiek turēti slepenībā. Gandrīz par katru 9/11 aspektu klīst dažādas baumas un sazvērestību teorijas. Lielākais pierādījums tam , ka valdība kaut ko slēpj ir Pentagona uzbrukuma videoierakstu slēpšana. Kamēr uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības centram ir starp visvairāk redzētajām ziņu pārraidēm vēsturē, Pentagona uzbrukuma videoieraksti kaut kā pietrūkst. Valdība teica, ka videoieraksti tiek turēti slepenībā, lai palīdzētu notiesāt Zakariasu Musasaoui, vienu no terorakta plānotājiem. Tikai 2006.gadā, piecus gadus pēc terorakta , valdība beidzot publiskoja Pentagona ierakstus. Tie gan nepierāda, ka Pentagonā būtu ietriekusies lidmašīna, jo pašu lidmašīnu un ietriekšanās brīdī nevar redzēt. Tādēļ, sazvērestību teorijas par to, kas tad īsti to rīt notika pie Pentagona netrūkst.

Tika iznīcināti mākslas darbi 100 miljonu ASV dolāru apmērā. Cilvēku zaudējumi 9/11 laikā protams, ka padara jebkāda cita veida zaudējumus maznozīmīgus, tomēr ir aprēķināts, ka todien bojā gāja arī vairāki ļoti vērtīgi mākslas darbi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru. To skaitā bija arī šī attēlā redzamā oranžā skulptūra, kuras dizaineris bija Aleksandrs Kalders. Skulptūra atradās starp abiem torņiem.

Stīvs Bušemi asistēja 9/11 glābšanas darbos. Ilgi pirms Stīvs Bušemi kļuva par vienu no iemīļotākajiem aktieriem pasaulē, viņš strādāja kā Ņujorkas ugunsdzēsējs. Par ugunsdzēsēju viņš nostrādāja 4 gadus, tad pievērsās izlaides industrijai. Pēc 11.septembra notikumiem, Bušemi atkal uzvilka savu ugunsdzēsēja formas tērpu un asistēja Ņujorkas ugunsdzēsības un glābšanas departamenta glābējiem rakties cauri gruvešiem cerībā atrast izdzīvojušos. Strādājot 12 stundu maiņās, viņš atkal bija kopā ar saviem bijušajiem kolēģiem. Bušemi atsakās runāt par šo notikumu intervijās , jo viņš to nekad neesot vēlējies darīt publicitātes dēļ. Gadus vēlāk, Bušemi nodarbojas ar labdarības runām un piedalās protestos kopā ar saviem bijušajiem kolēģiem - 2003.gadā viņš tika arestēts protesta laikā pret algu samazināšanu ugunsdzēsējiem un vairāku ugunsdzēsības departamentu likvidēšanu.

Kanāda uzņēma 255 no ASV novirzītās lidmašīnas. Uzreiz pēc tam, kad nāca ziņas par to, kas notiek Ņujorkā, Kanāda uzsāka operāciju "Dzeltenā lente", kuras laikā uzņēma 255 no ASV novirzītās pasažieru lidmašīnas. Tas tika darīts pasažieru drošības dēļ, kā arī lai maksimāli atbrīvotu ASV gaisatelpu pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu vēl kādu nolaupīšanu. Novirzītās lidmašīnas tika uzņemtas 17 dažādās Kanādas komerciālajās un militārajās lidostās. Operācijā ietilpa arī visu Kanādas iekšzemes reisu atcelšana, izņemot policijas, armijas vai humanitārās palīdzības reisus. Tika uzsākti milzīgi pasākumi, lai izmitinātu un paēdinātu visus novirzītos pasažierus, kuru skaits pārsniedza 30 tūkstošus. Šī operācija tiek uzskatīta par izdevušos un tikai viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem tajā briesmīgajā dienā.

Alkohola patēriņš pieauga par 25%. Pēc 11.septembra pieauga ne tikai baznīcas apmeklētāju skaits, bet arī cilvēku, kuri savas bēdas un pārdzīvojumus slīcināja alkohola pudelē. Tas nav nekas pārsteidzošs, ka pēc postoša un stresaina notikuma cilvēki pievēršas pudelei, bet šajā gadījumā tas nebija tikai alkohols. Tika ziņots arī par strauju smēķētāju un marihuānas lietotāju skaita pieaugumu.

Sākotnēji Al-Qaeda plānoja uzbrukt atomelektrostacijām. Gandrīz gadu pēc 11.septembra teroraktiem, telekanāls Al Jazeera publiskoja ekskluzīvu interviju ar Halidu Šeihu Muhamedu un Ramzi bin Šaibahu, abiem tā laika Al-Qaeda līderiem. Viņi abi runāja par neizdevušos Reisa 93 ietriekšanos ASV Kapitolijā, Vašingtonā un atklāja, ka viņu sākotnējie mērķi bija lielākās ASV atomelektrostacijas. Kāpēc viņi atmeta šo plānu? Viņi baidījās, ka tas "radītu pilnīgu haosu' , lai gan viņi nepaskaidroja ko viņi ar to domāja, ir skaidrs, ka tāda veida uzbrukumam būtu globālas sekas, no kurām nebūtu tik viegli tikt vaļā.

Gruvešos tika atrasti tikai 16 izdzīvojušie. Tie, kuri joprojām atradās torņos, kad tie sabruka bija lemti nāvei. Ņemot vērā abu celtņu masu un nepartrauktos ugunsgrēkus, izdzīvošanas iespējas bija ļoti minimālas. Tik minimālas, ka rokoties cauri gruvešiem nākamo dienu laikā, dzīvi tika atrasti tikai 16 cilvēki. Starp izdzīvojušajiem bija 12 ugunsdzēsēji, bibliotekārs, policists, inženieris un tuvējās ostas darbinieks. Tas ka vispār bija izdzīvošanas gadījumu, bija liels brīnums. Jāuzteic arī glābēju bezbailība glābjot šos cilvēkus, jo viņiem nācās rakties cauri ne tikai betonam un dzelžiem, bet arī nerimstošiem ugunsgrēkiem.