Vai varat iedomāties, ka siļķe var izrādīties par galveno vaininieku diplomātiskai krīzei starp lielvarām? Nē? Tad, kad tas notika, protams, neviens par to nezināja. Kā nekā 1980-tie gadi aizritēja Aukstā kara laikā un Zviedrijai bija pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka PSRS mēģina izspiegot tam izmantojot pat zemūdenes.
15 gadus Zviedrija domāja, ka viņu teritorijai uzbrūk. Tās izrādījās siļķes12
Pirms mēs nonāksim līdz galvenajam vaininiekam siļķei, ir jāiepazīstina ar priekšvēsturi. 1981. g. Padomju zemūdene uzskrēja uz akmeņiem vien 10 kilometru attālumā no Karlskronas jūras bāzes, kas bija Zviedrijas lielākā bāze. Lai arī krievi apgalvoja, ka tas bija negadījums, zviedri uzskatīja, ka tas ir pierādījums, ka viņi mēģina iefiltrēties Zviedrijas ūdeņos. Tāpat nepalīdzēja tas, ka zviedri slepeni izmērija radioaktīvo materiālu līmeni ar gamma staru spektroskopiju un nonāca pie secinājuma, ka S-363 avarējušajā zemūdenē ar 90% varbūtību atrodas urāns-235, kas tiek izmantots kodolieročos.
Zemūdene atgriezās starptautiskajos ūdeņos, bet Zviedrijas valdība palika trauksmes stāvoklī, jo tika uztvertas skaņas, kas tika interpretētas zemūdeņu radītas skaņas. Nonāca pat tik tālu, ka 1982. g. vairākas zviedru zemūdenes, kuģi un helikopteri mēģina notvert šo skaņas avotu, bet palika ar tukšām rokām.
Tā tas turpinājās visu nākamo destmigadi un arī pēc PSRS sabrukuma. Nonāca pat tik tālu, ka ka Zviedrijas premjerministrs 1994. g. nosūtīja vēstuli Borisam Jeļcinam pieprasot pārtraukt naidīgās aktivitātes Zviedrijas ūdeņos.
1996. g. skaņas identificēšanai tika pieaicināts Dienviddānijas universitātes profesors Magnus Valbergs. Kad viņš esot pirmo reizi izdzirdējis to skaņu, tā esot pārsteigusi, jo tas bija pavisam kaut kas cits nekā tu to sagaidītu no zemūdenes. Kā viņš pats pastātīja 2012. g. prezentācijā (video zemāk), tas esot izklausījies pēc bekona cepšanas.
Viņš kopā ar saviem kolēģiem uzsāka skaņas identificēšanu un izrādījās, ka skaņas rada siļķe! Viņi to pierādīja ar veikalā pirktajām siļķēm. Ieliekot siļķi zem ūdens un to saspiežot rodas tāda paša skaņa, kādu 15 gadus reģistrēja Zviedrijas militārie hidrofoni.
Kā tas notiek? Siļķei ir unikāla anatomija - tās peldpūslis ir savienots ar anālo kanālu. Ja zivs tiek izbiedēta, tad peldpūslis saspiežas un rodas mazi burbuļi. Par cik siļķes var peldēt baros, kas ir vairākus kilometrus gari un 10-20 m dziļi, tad, saprotiet paši, atliek vien kādai laivai pārbraukt pāri baram, lai hidrofons reģistrētu "atomzemūdeni", kas patiesībā ir vien siļķu piršana.
Kopš skaņas identificēšanas 1996. g. Zviedrija ūdeņos nav bijis neviena starpgadījuma, kur būtu iesaistītas svešu valstu zemūdenes.