Jauki, smieklīgi, tipiski un sirsnīgi. Tieši svētdienai.
''Atnāca vecmamma, pateica, ka es neko nejēdzu, uzsita šķīvim ar mīklas rulli…. un tas sāka strādāt.''
Jauki, smieklīgi, tipiski un sirsnīgi. Tieši svētdienai.
''Atnāca vecmamma, pateica, ka es neko nejēdzu, uzsita šķīvim ar mīklas rulli…. un tas sāka strādāt.''
1. Šodien aplūkoju vecvecāku fotogrāfijas. Ieraudzīgu foto ar vectēvu melnā ādas apmetnī. Manas rokas sāka trīcēt un es izplūdu asarās. Atcerējos par savu vecvecāku mīlasstāsta sākumu. Kad manai vecmammai bija 20 gadu, viņa nolēma zīlēt nākotni ar spoguli. Viņa paņēma spoguli un ieraudzīja tajā vīrieti melnā ādas apmetnī. Tobrīd viņa nobijās un spoguli nometa. Dažus mēnešus vēlāk viņa uz ielas ieraudzīja vīrieti melnā ādas apmetnī un nobijās, bet vīrietis pienāca pie viņas klāt iepazīties. Šis vīrietis bija mans vectēvs. Drīz pēc tam sākās karš, un, sakot ardievas manai vecmāmiņai, viņš teica: ‘’Ja es palikšu dzīvs, es tevi atradīšu un apprecēšu.’’ Viņš viņu atrada.
2. Kad gāju piektajā klasē, vecmāmiņa mani izņēma no skolas un sāka uzdot jautājumus par mammas jauno ‘’draugu’’ Tomu.
-Vai Toms tevi un mammu bieži apciemo?
-Jā, katru dienu.
-Vai viņš paliek pa nakti?
-Jā.
-Vai viņš tev nes dāvanas?
-Nē.
-Hmmm. Viņš ir slikts ciemiņš. Nāk ciemoties, bet neatnes neko bērnam. Vai viņš vismaz atnes ko ēdamu?
-Nē.
-Nu šausmīgi. Vai mamma viņam gatavo ēst?
-Jā.
Vecmāmiņa apklusa un mēs gājām klusumā. Pēkšņi es izdomāju pateikt, ka kaut ko jau Toms tomēr atnes, un teicu: ‘’Kad Toms atnāk, viņam vienmēr līdzi ir alus vai šņabis.’’ Ar to arī Toma liktenis bija izlemts.
3. Ome uz savu 85.jubileju dabūja fidžetspineri. Re, cik laimīga viņa izskatās!
4. Mūsdienās bieži tiek runāts par to, ka videospēles izraisa vardarbību. Kad man bija 12 gadu, es vasaras bieži pavadīju pie omītes. Vienu dienu viņa man iedeva cirvi, parādīja uz gaili un teica: ‘’Viņam pienācis laiks nokļūt zupā. Nocērt viņam galvu un es noplūkšu spalvas.’’ Nekad neviena videospēle man nav izraisījusi tik daudz emociju kā tā reize manos 12 gados, kad stāvēju ar asiņainu cirvi rokās un skatījos, kā pa dārzu skrien gailis bez galvas, apsļākdams omītes dārza augus ar savam asinīm.
5. Atradu foto ar vecmāmiņas brālēnu un viņa draugu.
6. Mans draugs ir lepns par to, ka ir tīrs maskavietis jau trešajā paaudzē. Viņa mamma gan mīl atgādināt stāstu par to, kā tas sākās. Viņa vecmāmiņa bija ceļā no Tambovas uz Sanktpēterburgu, bet viņai nācās palikt Maskavā, jo nepietika naudas biļetei uz galamērķi.
7. Mana ome pieknaģo kaķa spalvu kušķus pie kokiem, lai putni varētu taisīt siltas ligzdas.
8. Manu vecvecāku iepazīšanas man joprojām ir mistērija. Kad jautāju omei, viņa atbild: ‘’Biju veikalā, kad ienāca tavs vectēvs. Viņš bija tik ļoti apburts no mana skaistuma, ka nāca iepazīties.’’ Kad jautāju vectēvam, viņš atbild: ‘’Manī bija ieķērušās divas meitenes – tava ome un tā otra meitene. Nezināju, kuru izvēlēties. Tava omīte izrādījās kaitinošākā no abām. Un te nu mēs esam.’’
9. Nopirku vecmammai satelīta šķīvi. Divdesmit minūtes mēģināju to uzstādīt, bet man nekas nesanāca. Atnāca vecmamma, pateica, ka es neko nejēdzu, uzsita šķīvim ar mīklas rulli…. un tas sāka strādāt.
10. Mana vecmāmiņa dzīvo pie maniem vecākiem. Viņai pēdējos 3 gadus ir gultas režīms. Kādu nakti vecāki bija devušies izklaidēties un es biju atstāts pieskatīt vecmāmiņu. Kāds pieklauvēja pie durvīm. Kad tās atvēru, ieraudzīju vecu vīru ar akordeonu rokās, kurš jautāja: ‘’Kā klājas Keitijai? (mana vecmāmiņa) Pasakiet viņai, ka Džeisons spēlē viņai zem loga.’’ Viņš spēlēja stundu. Vecmāmiņa klausījās un smaidīja. Acīmredzot, Džeisons bija viņas pirmā mīlestība.
11. Mana ome bija ļoti strikta un bieži dusmojās. Reiz mums saplīsa elektriskā tējkanna, tāpēc viņa aizņēmās to no kaimiņiem. Viņa mēģināja to ieslēgt, bet nekas nenotika. Ome domāja, ka es to saplēsu, tāpēc sadeva man pa mizu. Vēlāk izrādījās, ka dzīvoklī vienkārši tobrīd nebija elektrības.
12. Mana ome bija kaut kas. Gar māju, kurā viņa dzīvoja, veda ceļš, un viņai riebās tā mūžīgā satiksme gar mājas logu. Viņa kaut kur dabūja zīmi ‘’Iebraukt aizliegts’’ un nolika ceļa galā. Vienā brīdī vietējie atbildīgie to uzķēra, bet tā vietā, lai zīmi noņemtu, iekasēja naudiņu no tiem, kuri par spīti zīmei tomēr iebrauca ielā. Pēc laika gan kaimiņi atkoda, kurš zīmi tur uzlika, un to noņēma, tomēr mana ome tik un tā kļuva par vietējo kriminālo autoritāti.
13. Mantojumā no vecmāmiņas dabūju dzīvokli. Remonta laikā atklāju, ka skapim ir dubulta aizmugurējā siena. Kad to izsitu, ieraudzīju skeletu (mākslīgu, whew) un zīmīti ‘’Arī manā skapī slēpjas pāris skeleti.’’
13. Kad man bija 16 gadi, omīte manā istabā atrada pudeli alkohola. Man šķita, ka dabūšu pa kaklu, bet pēc pāris klusuma mirkļiem viņa teica: ‘’Iedzeram kopā.’’
14. Šodien mana vecmāmiņa man uzdāvināja krūzīti, kuru viņa bija lietojusi pēdējos 30 gadus. Nezinu, ko domāt.
15. Bērnībā vecmāmiņa mēdza manam kakao pieliet pienu no trīslitru burkas, neizlejot ne lāses. Tā bija ietrenēta viegla kustība, kura man tolaik šķita kā superspēja.
15. Manai omei bija tas pats! Vienmēr apbrīnoju kā tā var.. Bet tagad jau guļot zemes klēpī vairs man nevarēs to iemācīt..
Man nav interesantu stāstu, jo ar vecmāmiņu, kura ir dzīva, es netiekos. Man viņa ir kā svešs cilvēks.