Bērnam augot, viņi neizbēgami pieļauj kļūdas. Problēma ir tāda, ka destruktīvā ģimenē jebkura neveiksme no bērna tiek uztverta kā pasaules gals, jo ideāli bērni tā neizturas. Rezultātā nobriedušais bērns turpina sevi vainot par katru nepareizo rīcību.
Šķiet, ka vecāku jokos nav nekā īpaša, bet tas ir tikai ar nosacījumu, ka šīs ņirgāšanās netiek regulāri atkārtotas un neiznīcina bērna pašcieņu. Daži vecāki nebeidz šķietami laipnā veidā “trollēt” savas pieaugušās atvases, pasmieties par viņu svaru, izskatu vai ģimenes stāvokli. Dzirdot negatīvu atbildi, viņi tēlo pārsteigumu, skaidrojot to ar “Izbeidz! Mēs to darām, jo mēs tevi mīlam!”