Lielā mērā tas, cik daudz mēs sasniegsim dzīvē, ir atkarīgs no mūsu bērnības. Ne katram ir paveicies ar harmonisku ģimeni kā no reklāmas. Daudziem ir bijis jāuzaug kopā ar egoistiskiem vecākiem, kas nekad nenovērtēja bērna sasniegumus un nerēķinājās ar bērna vajadzībām. Tādiem cilvēkiem ir izveidojies noteikts izturēšanās veids un ir daudzas lietas, kas liecinās par smago bērnību.
13 frāzes, kas nodos cilvēkus, kuriem bijusi grūta bērnība14
194
0
Attēls no: brightside.me
Bērni, kas uzauguši toksiskā vidē, bieži aizmirst, ko nozīmē rūpēties par sevi. Tas ir tāpēc, ka viņu vecāku intereses vienmēr bija prioritāte. Arī kolēģu vienkāršas darbības, piemēram, slimības lapas paņemšana, ja viņi nejūtas labi, var uztvert kā kaut ko pārmērīgu.
Attēls no: brightside.me
Vecākiem, kuri ir pārāk aizsargājoši, patīk turēt savus bērnus īsā pavadā. Viņiem ir vienalga, ka viņu pēcnācēji jau ir izauguši. Turklāt šī kontrole bieži slēpjas aiz raižu maskas.
Dēls vai meita pastāvīgi dzird: "Tas ir tavā labā!" un "Es to daru, jo es tevi ļoti mīlu." Taču, pēc psihoterapeitu domām, šo frāžu “tulkojums” patiesībā ir: “Es tik ļoti baidos zaudēt kontroli pār tevi, ka esmu gatavs tevi padarīt nelaimīgu”.
Attēls no: brightside.me
Bērniem, kuri ir pastāvīgi mācīti par katru cenu iepriecināt savus vecākus, ir grūti noteikt personīgās robežas. Turklāt viņi savus vecākus bieži sauc par "labākajiem draugiem" un pat sāk par viņiem rūpēties kā par maziem bērniem. Problēma ir tā, ka viņu pašu ģimene tajā pašā laikā atrodas otrajā plānā.
Attēls no: brightside.me
Toksisko vecāku ieradums konkurēt ar saviem bērniem rada pēcnācējus, kuri var nopietni noniecināt savus sasniegumus vai uzskatīt sevi par nepievilcīgiem. Piemēram, māte var salīdzināt savu izskatu ar viņu izskatu.
Attēls no: brightside.me
Cilvēki ar grūtu bērnību bieži vien cieš no zema pašnovērtējuma un visā vaino sevi. Viņiem pat izdodas atvainoties par citu pieļautajām kļūdām. Tas viss tikai tāpēc, ka bērnībā viņi tika regulāri vainoti jebkurā gadījumā — no “2” kontroldarbā līdz mātes sliktajam garastāvoklim.
Attēls no: brightside.me
Lielākā daļa toksisku vecāku bērnu aug, nezinot, kas ir mīlestība. Viņiem šķiet, ka viņiem ir pastāvīgi jāupurē sevi un jāatsakās no savām vēlmēm.
Attēls no: brightside.me
Bērni, kuri agrāk tika noniecināti par jebkādu iniciatīvu, izaug par pieaugušajiem, kuri jūtas bezpalīdzīgi šajā "baismīgajā, grūtību pilnajā pasaulē". Galu galā viņiem ir grūti iegūt neatkarību no vecākiem. Šāda situācija var rasties pat tad, ja bērns dzīvo atsevišķā dzīvoklī.
Attēls no: brightside.me
Bieži vien bērni pieņem savu vecāku attieksmi pret savu ķermeni, vecumu un svaru. Citiem vārdiem sakot, ja māte lamāja sevi par lieko svaru un bija pārliecināta, ka viņas problēmas ar apkārtējiem izzudīs, tiklīdz viņa zaudēs svaru, viņas meita būs pārliecināta, ka cilvēku var mīlēt tikai tad, ja viņš ir pievilcīgs.
Attēls no: brightside.me
Dažās ģimenes notiek sīva konkurence starp bērniem, lai liktu viņiem cīnīties par savu vecāku mīlestību. Tajā pašā laikā viens no bērniem tiek pasludināts par "zelta bērnu", bet otrs ir "zaudētājs". Šīs metodes ievērošana noved pie situācijas, kad pieaugušiem bērniem neizdodas izveidot draudzīgas attiecības vienam ar otru. “Lūzeru” nopelni vienmēr tiek noniecināti, un viņi pat nesaprot, ka var vienkārši aizbēgt no šīs spēles.
Attēls no: brightside.me
Bērns, kas audzis toksiskā ģimenē, var ciest no zema pašvērtējuma un sāpīgi pieķerties citiem cilvēkiem: vecākiem, dzīvesbiedram vai saviem bērniem. Galu galā viņiem var rasties vajadzība burtiski “saaugt” ar citiem, un viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez šiem cilvēkiem. Šķiršanās vai pat ģimenes locekļa vēlme doties uz citu pilsētu un sākt dzīvot atsevišķi kļūst par nepanesamu traģēdiju un tiek uztverta kā nodevība.
Tev patiks šie raksti
