Saldējums Pols
Manas bērnības mīļākais saldējums. Arī tagad nopērkamais klasiskais Pols garšo tāpat kā bērnībā.
Piens piramīdas pakās
Ļoti patika šo paku forma. Žēl, ka tagad Latvijā tādu vairs neražo..
Es iebiezināto pienu bundžiņu (neatvērtu) liku ūdenī un vārīju vismaz 2-3 stundas, tad tas garšoja līdzīgi gotiņu konfektēm, apmēram tāda bieza salda masa, kādu tagad pilda cepumu riekstiņos. Bet jāievēro drošība, reiz vēru vaļā pārāk ātri (masa vēl nebija atdzisusi), un gandrīz izplaucēju sev aci ar karstu, vārošu strūklu. 
Dzēriens Baikāls un tāpat Tarhuns joprojām ir nopērkams Latvijā vienīgi Maxima veikalos, vismaz Tukumā šo var dabūt. Bet garša vairs nau tā, kāda bija Padomju ērā ne baikālam ne tarhunam. Ražo jo projām Krievijā Ogiskas rajonā kas ir Maskavas apgabalā. Hematogēnu reiz nopirku un garša protams nav tā kāda bija manā bērnības laikā, Lietuvieši laikam taisa pēc citādākas receptūras.
Mani īpaši nevajdzēja skubināt lai iedzeru pertusīnu. Likierim Vana Tallinn līdzīga garša.
Saldējums "Pols" man atkarību izsaukt nespēja. Plombīra saldēums un tā skābenā saldētā susliņa ar nosaukumu "Vēsma" gan. Piedevām "Vēsma" maksāja nieka 8 kapeikas. Atrod vienu pudeli, nodod, saņem savas 20 kapeikas un reku' 2 "Vēsmas" rokā! 
Par pertusīnu man ir īpaši siltas atmiņas. Tas mums bija kā šmidziņa skolas laikā. Jo raugi, pertusīna sastāvā ir etilspirts. 
