11 foršas lietas, ko mums atņēma modernās tehnoloģijas7

Ierašanās ciemos bez brīdinājuma

Bija laiks, kad mobilo telefonu nebija vispār. Tad, kad mobilie parādījās, sarunas un īsziņas maksāja pietiekami dārgi, lai rūpīgi apdomātu to, kā šo naudu tērēt. Vēl tikai 8 gadus atpakaļ īsziņas starp dažādiem operatoriem maksāja 5 santīmus gabalā. Tagad saziņa nemaksā neko daudz, tāpēc visi vienmēr zina, kur visi atrodas un kur grasās doties.

Avīzes lasīšana

Virtuālajās avīzēs informācija it kā ir tā pati, bet… Ir kaut kas maģisks tajā papīra formātā. Iedomājies, tu no rīta uztaisi kafiju, paņem avīzi, pāršķirsti lapas, izlasi anekdotes pirmspēdējā lapā un ar pildspalvu mēģini aizpildīt krustvārdu mīklu uz aizmugurējā vāka. Tad nomet avīzi čupā pie visas pārējās makulatūras, kura gaida savu kārtu kalpot par iekuru krāsnij vai grilam. Maģiski, nu!

Papīra kartes

Tipisks izbrauciens ar ģimeni 2005. gadā – tētis pie stūres taisnojas, ka nemaz nav apmaldījies, kamēr mamma blakus sēdeklī drudžaini kartē meklē, kur, pie velna, viņi ir iebraukuši. Ar Waze kaut kā izpaliek maldīšanās piedzīvojums.

Nostāsti un leģendas

Pirms interneta laikmeta sākuma informācijas aprite notika pēc Kluso telefonu principa. Sākotnēji kāds kaut ko pateica, tad informācija izgāja caur 5 citiem cilvēkiem un beigās pārtapa par šausmu filmas sižetu, kas ir mazliet balstīts uz patiesiem notikumiem. Un neviens jau nevarēja pārbaudīt, vai tā ir taisnība vai nav, jo NEBIJA INTERNETA.

Filmu noma

Lai izvēlētos īsto filmu ģimenes vakaram pie televizora, vajadzēja pieņemt pārdomātu lēmumu. Ģimene draudzīgi iegāja filmu nomā un tad sāka kašķēties par to, kuru disku ņemt šovakar. Māsa grib princeses, brālis mašīnas, mamma romantisko komēdiju, bet tētis bojeviku.

Iespēja pavadīt laiku tiešām forši, neatstājot liecības par to internetā

Nezinu, kāda bija tava bērnība un pusaudžu gadi, bet es tiešām priecājos, ka visas tās muļķības netika publicētas Instagram, Youtube, Facebook, Tik Tok un citās vietnēs. Un varbūt labi, ka tā.

Koncertu izbaudīšana

Mūsdienu realitāte – tu vari nebūt koncertā, bet, ieejot Instagramā, vismaz 4 tavi draugi būs ielikuši pilnīgi bezjēdzīgus storijus ar sūdīgu skaņu no tā paša koncerta. Tev jēgas nekādas, jo video vispār nav baudāmi, un koncerta apmeklētājam arī īsti jēgas iet uz koncertu nav, jo viņš koncentrējas uz 15 storiju ielikšanu, nevis reāli bauda koncertu. *Nobirdina asariņu, skatoties filmas, kurās cilvēki bauda koncertu un paceļ gaisā šķiltaviņas, nevis telefonus*

Dalīšanās ar mūziku

Daudziem mašīnās bija mapītes ar diskiem, kuri bija ierakstīti ar lielu rūpību. Piemēram, Bon Jovi izlase vai Ilgu braucienu izlase. Tad vēl klasiskie šlāgerīšu diski un kāds melanholiskāks meldiņš. Ja disks iepatikās, tad tā pavairošana prasīja vairāk nekā 2 minūtes. Nemaz nerunājot par laiku, kad dziesmas tika pavairotas, pieliekot telefona skaņas ieraksta tūlu pie radio un liekot visiem aizvērties, kamēr skan iemīļotā dziesma.