Lai arī mēs meklējam to vienīgo un īsto, ar kuru pavadīt visu atlikušo dzīvi, līdz nāve jūs šķirs, ko gan mums iesākt, kad viņu ir izdevies atrast?
Randiņu laikā neviens nav sagatavojies tam, kas sekos vēlāk. Tā ir kā nokļūšana jaunā un neiepazītā pasaulē, jo kamēr vien pašam nav tas jāizdzīvo, tas nešķiet nekas īpašs. Eh, psst, precēties, kas gan tas ir? Tomēr ne velti visas pasakas beidzas ar precībām. Atšķirības starp randiņiem un dzīvi, kad tu esi precējies, ir kolosālas. Nav jau tā, ka tā nebūtu nelaimīga dzīve, bet sākas kaut kādas metamorfozes. Kāpēc gan viss nevarēja palikt kā iepriekš?
