10 patiesi stāsti par to, kā ir BŪT STUDENTAM11
290
0
Attēls no: unsplash.com
1. Viena mana kursabiedrene ilgi nevarēja tikt vaļā no uzmācīga skolasbiedra. Viņa man palūdza patēlot viņas čali, lai ātrāk atbrīvotos no nevēlamā pielūdzēja. Apmēram: ‘’Pasēdi ar mani pusstundiņu, un viņš aizies.’’ Un es pasēdēju. Viņa par to noskūpstīja mani uz vaiga. Citā dienā es viņu pavadīju no universitātes līdz autobusa pieturai. Tas puisis joprojām nelika viņai mieru. Es viņu brīdināju, lai liek mierā manu ‘’draudzeni’’. Es to visu darīju tikai tāpēc, lai palīdzētu kursabiedrenei. Mums tiešām labi sanāca tēlot pāri. Īsāk sakot, mums tikko piedzima otrais kopīgais bērns. Laikam nedaudz pārcentos. 
2. Reizi gadā ielieku bildi Instagramā tikai tāpēc, lai atgādinātu radiniekiem, ka esmu dzīvs un kā es izskatos. Esmu medicīnas students.
3. Pārguris braucu mājās no skolas un, tā kā vilciens bija pārbāzts, stāvēju kājās. Pretī man sēdēja kāda večiņa, kura lasīja grāmatu. Aiz noguruma vienā brīdī aizmigu stāvot un uzkritu tantiņai virsū. Apkārtējie metās mani apsaukāt, bet večiņa paskatījās uz mani un teica: ‘’Kāpēc jūs viņu nopeļat? Vai neredzat, ka viņš ir noguris un droši vien izsalcis?’’ Tad viņa no somiņas izvilka konfekti un iedeva to man.
Attēls no: unsplash.com
4. Studējot īrēju dzīvokli, nevis dzīvoju kojās. Paņēmu no ielas kaķi, lai nebūtu vientuļi. Bija laiks, kad naudas nebija, arī ēdienam. Pārtiku no lētajiem pelmeņiem, kaķim atdodot gaļiņu un pats apēdot to mīklu apkārt. Kaķis par to bija ļoti pateicīgs.
5. Mans onkulis ir pasniedzējs universitātē. Viņš man palūdza no interneta pasūtīt pildspalvu, kuras tinte pēc noteikta laika izgaist. Iedevu viņam to pildspalvu. Nākamajā reizē, kad viņu satiku, viņš teica: ‘’Atceries tos dažus studentus, kuri man nepatīk? Šodien es vienam no viņiem aizdevu šo pildspalvu eksāmenā. ‘’
6. Reiz autobusa pieturā aizmirsu savu somu. Tas nebija patīkami, jo soma atradās mans maks, atslēgas, piezīmes, pleijeris u.c. svarīgas lietas. Atcerējos par to pārāk vēlu, tāpēc uzreiz devos aizpildīt papīrus par nozaudēto mantu. Darbinieks man jautāja: ‘’Kas tev tajā somā bija iekšā?’’ ‘’Es jau visu norādīju iesniegumā.’’ ‘’Es tev nevaru atdot somu, jo tu nepieminēji pašu svarīgāko, kas tur bija iekšā.’’ Es sāku raudāt, bet viņš sāka smieties, atdodot man somu un sakot: ‘’Tu nepieminēji sviestmaizes.’’
Attēls no: unsplash.com
7. Kā ir būt studentam? Ta ir tad, kad tu pie friziera aizver acis, lai mati nekrīt acīs, un aizmiedz.
8. Pabeidzu universitāti jau pirms diviem gadiem. Rakstot bakalaura darbu, sapratu, ka tāpat neviens to nekad pilnībā neizlasīs, tāpēc nolēmu būt ekstrēms. Lūk, citāts no darba, ar kuru absolvēju universitāti: ‘’Lielums, kuru izmanto gravitācijas efekta aprēķināšanai un mamuta vilnas garumam, balstās uz aprēķinu, ka izmantotā eļļa ir sasniegusi maksimālo iespējamo apjomu.’’
9. Reiz satusēju ar iepriekš nezināmu kompāniju. Viņi visi izskatījās pēc tipiskiem urlām. Kad viņi ieslēdza mūziku, es biju pārsteigts. Mēs iekūrām ugunskuru, klausoties Vivaldi, uzklājām galdu, baudot Figaro ārijas un kopīgi dziedājām tautas mūziku. Viņi izrādījās mūzikas studenti. Viņi visi ir neticami talantīgi jaunieši, lai gan jāatzīst, ka dzer viņi ļooooti daudz.
10. Divas dienas pirms studiju sākšanās pārcēlos uz Maskavas kojām. Pirmajā dienā nopirku 2 gabalus šķiņķa un nolēmu tos izcept. Mana istabiņa atradās 8. stāvā, bet virtuves – 5. un 11. stāvā. Paņēmu pannu, šķiņķi un garšvielas un devos uz 5. stāvu. Virtuvē neviena nebija, tāpēc uzreiz sāku gatavot. Šķiņķis jau bija labi apcepies no vienas puses, kad sapratu, ka man nav līdzi neviena rīka, ar ko to apgriezt uz otru pusi. Atstāju to cepties, kamēr aizskrēju uz istabiņu pēc dakšiņas. Trīs minutes vēlāk atgriezos virtuvē, pacēlu pannas vāku un secināju, ka man ir palicis tikai viens šķiņķa gabals.
Tev patiks šie raksti
