1. Čūskas redz caur caurspīdīgiem plakstiņiem. Čūskām nav kustīgu plakstiņu, pie kādiem mēs esam pieraduši, to plakstiņi ir caurspīdīgi un pastāvīgi aizsedz acis, kas ļauj tām redzēt ar “aizvērtām” acīm.
2. Čūskas var kustēties četros dažādos veidos. Piemēram, koku čūskas izmanto koncertīna metodi - akordeona kustības, kas prasa septiņas reizes vairāk enerģijas nekā parasta vicināšana. Tās spēj pārvietoties arī kāpurķēžu, sānu un slīdēšanas kustībā.
3. Čūskas spēj noteikt temperatūru, izmantojot īpašus iedobumus uz galvas. Šie “siltuma sensori” palīdz tām medīt tumsā, uztverot infrasarkano starojumu no siltasiņu upura.
4. Dažas čūskas spēj karāties gaisā. Dienvidaustrumāzijas zelta koka čūskas var ieņemt S-veida pozu un atlauzties no zariem, lai brīvā lidojumā aizlidotu līdz pat 100 metru augstumam.
5. Čūskas ir ķirzaku pēcteči. To tuvākie mūsdienu radinieki ir iguānas un vārpstes.
6. Čūskas var mainīt ķermeņa formu. Tās saraujas, lai iekļautos šaurās spraugās, un izplešas, lai norītu upuri, kas ir daudz lielāks par to diametru.
7. Čūskas mēle ir unikāls ožas orgāns. Čūskas izstiepj divšķautņaino mēli, lai savāktu gaisa daļiņas un analizētu smaržas, izmantojot īpašu Jakobsona orgānu mutē.
8. Čūskas bez pārtikas un ūdens var pārziemot līdz pat vairākiem gadiem. Dažas sugas spēj samazināt vielmaiņu līdz pat 72 %, kas ļauj tām ilgstoši izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
9. Lielākajai daļai čūsku nav ārējo ausu, un tās slikti dzird skaņas gaisā. Tās uztver zemes vibrācijas un izmanto iekšējās ausis, lai saglabātu līdzsvaru, tāpēc skaļi kliedzieni čūsku neizbiedēs.
10. Karaliskā kobra ir viena no inteliģentākajām čūskām. Tā būvē ligzdas un aizsargā savus pēcnācējus, kas ir neparasti rāpuļiem. Turklāt kobra var veikt “dīkstāves” kodienus, neiedojot indi, lai saglabātu toksīnu.
Šie fakti parāda, cik pārsteidzošas un daudzveidīgas var būt čūskas un ka ir vērts par tām uzzināt vairāk, lai labāk izprastu šos noslēpumainos rāpuļus.
