Pasaule šķiet neērta, sveša vai pat cietsirdīga; tā nav ienaidnieks, bet nav arī draugs. Ir ārkārtīgi vientulīgi, bet vienlaikus cilvēkam pašam ir vēlme pabūt vienam, skumt un sērot. Laiku pa laikam ikvienam ir dabiski būt šajās izjūtās.
Nekas.3
46
0
Caur krūmu zariem gaisma
Nespīd un neredz
Pietrūkst mitruma un saulesgaisma
Bieza migla krūmu sedz
Sāpīgi tam zem zariem
Nospiestam un tumsībā mītot
Tam nav bail no senču gariem
Sen jau tam pieticis dzīvot
Skumjas caur lapām klīst
Lietus lāses pa mizu līst
Mūžu melnā krāsā krāsojot
Pat savus košos ziedus nīst.
Ja kāds apliet ziedus vēlas,
mazliet krūmam nodzēš žēlas.
Tev patiks šie raksti
