Inženieri un citi eksperti brīdina, ka 3 kilometru garā aizsprosta, kas atrodas uz Tigras upes Irākas ziemeļu daļā, sabrukšana ir tikai "laika jautājums'', un tas izraisīs katastrofu, kas prasīs pusotra miljona cilvēku dzīvību, un vēl miljonus atstās bez elektrības un pārtikas. Tāpēc inženieri strādā augām diennaktīm, lai izglābtu aizsprostu, kuram vispār nevajadzēja tikt uzbūvētam.
Pirmajos rīta saules staros no upes krasta varenā Mosulas aizsprosta priekšā Irākas ziemeļu daļā pēkšņi sāk urgt avotiņš. Vispirms no krasta Tigras upē tek neliela tērcīte, bet, saulei debesjumā ceļoties augstāk plūsma pieaug, un pēc pāris stundām ūdens jau gāžas laukā no zemes. Strādnieki salec buldozeros un drudžaini cenšas aizbērt pārrāvuma vietu ar smiltīm un granti. Taču pārrāvums nenovēršami paplašinās, un īsi pirms pusdienlaika visa 113 metru augstā un trīs kilometru garā aizsprosta rietumu daļa sagrūst, ļaujot ūdenim izplūst no Mosulas ūdenskrātuves. Pēc pāris stundām 26 metrus augsts vilnis gāžas pār neizsargātajiem Mosulas iedzīvotājiem. Šāds scenārijs izklausās Holivudas filmas cienīgs, tomēr draudi ir pavisam reāli. Pēc vairāku ekspertu domām, risks, ka Mosulas aizsprosts sagrūs, ir tik liels, ka viņi to nodēvējuši par visbīstamāko aizsprostu pasaulē. Drīzumā inženieri cer aizsprostu pilnībā noplombēt, lai novērstu draudošo katastrofu.
Kad pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā būvēja aizsprostu pāri Tigras upei 40 kilometru uz ziemeļiem no Mosulas, inženieru uzmanība bija pievērsta vienam aspektam - tā novietojumam. Šajā vietā Tigra pavēra iespēju izveidot vislielāko ūdenskrātuvi, un tieši tas nosaka aizsprosta jaudu. Aiz Mosulas aizsprosta krājas ūdens no kaimiņvalsts Turcijas kalnos pavasarī kūstošā sniega, un no ūdenskrātuves to tālāk padod lēnām - pēc vajadzības. Tādā veidā tiek novērsti sezonālie plūdi, un lauksaimniekiem visu gadu ir nodrošināta stabila ūdens piegāde dažādu kultūraugu audzēšanai. Ūdens no lielās ūdenskrātuves ziemeļu pusē pamazām tiek laists caur aizsprostu, un turbīnas vienlaikus ražo elektrību, ar kuru pietiek lielai daļai Ziemeļirākas iedzīvotāju. Turklāt aizsprostā ir nodarbināti 1500 strādnieku. Skaties, no kuras puses gribi, Mosulas aizsprosts ir milzīgs ieguvums daudz cietušajai Irākas tautai. (attēlā Mosulas aizsprosta būvniecība 80.gados)
Tomēr tieši Irākas lielākā aizsprosta novietojums ir arī tā galvenais trūkums. Ieži, uz kuriem būve balstās, nav noturīgi pret ūdeni. Šajā apgabalā zemes dzīlēs pārmaiņus izkārtoti slāņi, kas sastāv no tādiem minerāliem kā kalcīts, ģipsis un anhidrīts. Abiem pēdējiem ir raksturīgi, ka tos lēnām izšķīdina lielais ūdens daudzums, kas spiežas caur poraino ūdenskrātuves gultni mākslīgā šķēršļa priekšā. Minerāli izšķīstot atstāj iežos tukšumus. Tādējādi aizsprosta pamatiem kļūst arvien grūtāk noturēt daudzos miljonus tonnu lielo būves masu. No augšpuses šis process būtu pilnīgi neredzams, līdz kādu dienu aizsprosts iekristu tukšumā zem tā. Šo parādību sauc par karstu, un tā ir pazīstama arī no tā dēvētajām karsta kritenēm, kas dažviet mēdz pēkšņi rasties, piemēram, uz ceļiem, un aprīt automašīnas.
Minētais process ir dabisks apgabalos, kur ir izplatīti ūdens šķīstoši minerāli, taču zem Mosulas tas ir uzņēmis daudzkārtēju paātrinājumu, jo 70 metru dziļās ūdenskrātuves dibenā ir ļoti liels spiediens. Otrpus mākslīgajam šķērslim ūdens līmenis ir zems un līdz ar to spiediens ir mazs. Šī starpība liek ūdenim tiekties caur aizsprosta poraino pamatni un pustukšo upes ieleju. Tāpēc 320 strādnieku kolektīvs jau kopš būves atklāšanas 1986.gadā augām diennaktīm iesūknē pazemē betona masu. Tā aizpilda dobumus, lai ieži būtu tik izturīgi, ka spētu noturēt aizsprostu. Lai gan arī citas hidrotehniskās būves bijis nepieciešams uzlabot pirmajos gados pēc uzbūvēšanas, Mosulas aizsprosta pamatne šķiet nepiesātināma. Visticamāk, tas skaidrojams ar faktu, ka aizsprosts ir novietots visnepiemērotākajā vietā, kāda vien ir iedomājama, un, neraugoties uz apjomīgiem pilnveidojumiem, pakļauts arvien lielākam riskam. 2004.gadā ASV armijas inženiertehniskais korpuss, izpētījis aizsprostu, secināja, ka tas ir ļoti nedrošs. Iepazinušās ar izpētes materiāliem, Irākas varas iestādes izlēma, ka būve vairs nevar strādāt ar pilnu jaudu, tāpēc ūdens līmeni ūdenskrātuvē, kas līdz tam bija 11 metru zem aizsprosta malas, pazemināja līdz 22 metriem zem malas. Pazeminot ūdens līmeni, samazinās spiediens gan uz aizsprostu, gan uz gultnes iežiem. Tādējādi ūdenī šķīstošie minerāli pazūd lēnāk. Taču vienlaikus tas mazina elektrības ražošanas apjomu un iespēju pastāvīgi uzturēt pietiekamu ūdens līmeni Tigrā tālāk uz dienvidiem gada sausajā sezonā. Un, lai arī zemāks ūdens līmenis samazina aizsprosta sagrūšanas risku, tas tikai nedaudz mazina potenciālās katastrofas apmērus. Par 11 metriem zemāks ūdens līmenis samazina viļņu augstumu, kurš varētu gāzties pār Mosulu, no 26 uz 23 metriem. Tāpēc ar šādu risinājumu nepietiek.
Pazemes slāņu stabilitates uzturēšanas komanda vairāk nekā 30 gadu laikā iesūknējusi iežos pāri par 95 000 tonnām cementa maisījuma, šim nolūkam izmantojot apkopes tuneli, kas stiepjas pa aizsprosta pamatni visā tā garumā. Taču 2014.gadā, kad aizsprostu uz 11 dienām okupēja Islāma valsts kaujinieki, tas piedzīvoja nopietnas problēmas. Inženieri un darbinieki bija spiesti bēgt, un džihādisti iznīcināja daļu ierīču. Vienlaikus pārtrūka arī būtiskie tehniskās apkopes darbi, kas kopš būves nodošanas ekspluatācijā ik dienas tika veikti 24 stundas diennaktī. Kaut arī Irākas armija drīz vien atguva kontroli pār aizsprostu, tā uzturēšana kārtībā netika atjaunota iepriekšējā apjomā. Kad 2015.gadā amerikāņu inženieri inspicēja aizsprosta okupācijas izraisītos bojājumus, viņu slēdziens bija satraucošs. Kādā 2016.gada ziņojumā viņi raksturoja situāciju kā ļoti draudīgu un uzsvēra, ka aizsprosts var sabrukt kuru katru brīdi. Irākas varas iestādes nolīga kādu inženierpakalpojumu uzņēmumu, lai tas novērš akūtos bojājumus. Vēlreiz tika pazemināts ūdens līmenis - nu jau līdz 26 metriem zem aizsprosta malas. Kad ūdens līmenis ir tik zems, trūkst vairāk nekā puses ūdenskrātuves aktīvā tilpuma, proti, tās ūdens daļas, kas var plūst caur turbīnām, lai tādējādi ražotu elektrību.
Tagad inženieri sāk meklēt paliekošākus risinājumus. Viena iespēja ir aizsprostu nojaukt un uzbūvēt līdzvērtīgu 30 kilometru tālāk uz dienvidiem. Tur ģeoloģiskie apstākļi ir daudz piemērotāki un drošāki, taču potenciālā ūdenskrātuve būtu krietni mazāka. Otra iespēja ir noblīvēt gultni tajā ūdenskrātuves daļā, kas atrodas tuvāk aizsprostam, izberot un izkliedējot tajā mālainā materiāla bentonīta granulas. Tas lēnām uzsūc ūdeni un izplešas, līdz izveido faktiski ūdensnecaurlaidīgas bruņas. Tomēr inženieri vairāk sliecas par labu trešajai iespējai: uzbūvēt izolējošu pazemes sienu, kas sniegtos līdz pat blīvajai klintij 100 metru dziļumā zem aizsprosta. Tāds mūris atrisinās problēmu uz visiem laikiem, tomēr vienlaikus būs arī pamatīgs tehnoloģisks izaicinājums. Lai vai kā, inženieriem tehniskais projekts jau ir gatavs, tapēc Mosulas iedzīvotājiem ir cerība uz drošu nākotni.
Kas notiks, ja aizsprosts sabruks? 2016.gadā zinātnieku grupa Eiropas Komisijas paspārnē aprēķināja, kas notiks, ja sabruks Mosulas aizsprosts. Simulācija liecina, ka visļaunākajā gadījumā jau pēc divām stundām, teju vai 26 metrus augsts vilnis gāzīsies pār Mosulu un tās 1,7 miljoniem iedzīvotāju. Diennakts laikā tas, joprojām vairāk nekā 10 metru augsts, sasniegs citas pilsētas: Beidžī, Tikrītu un Sāmarru. Pēc trim diennaktīm vilnis nonāks arī galvspilsētā Bagdādē, kurā ir 8,7 miljoni iedzīvotāju. Ļaunākajā gadījumā bojā ies 1,47 miljoni cilvēku un plūdos cietīs vairāk nekā seši miljoni cilvēku.
Loti pamatots raksts, daļēji zināju šo problēmu. Paldies par apkopojumu. 
nu ko uzdevums ir skaidrs! jauzspridzina tas aizsprosts un vismaz kaut nedaudz samazinasim eiropas muslimu problemu - mazak meslu peldes uz eiropu! 
