Tas ir tā, kā spēlēt ģitāru bez stīgām
Zinot, ka Tu centies, bet nesanāk
Tāpat kā vēlēties - krītot zvaigznēm bezmērķīgām
Bet roku sniedzot pret tām - tāpat tās nepanāksi
Tas ir tā, kā redzēt kādu, kuru mīli raudam
Un saprast to, ka palīdzēt nevar, pat ja gribās
Tāpat kā skaitīt stundas un minūtes, kuras baudam
Un neteikt, kad tās beigsies, pat ja zinātu
/Grafomāns-Atvērtām acīm/
