local-stats-pixel

sports2

6 8

Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atsāk nodarboties ar sportu, savulaik ir guvuši kādas traumas, pārcietuši operācijas vai ir vecāki par 35 gadiem.

Otrs - fiziskās aktivitātes uzsāc saudzīgi, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti, nodarbību ilgumu un biežumu. It īpaši tas jāievēro cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm līdz šim ir bijuši uz Jūs. Ļoti ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt speciālista vadībā, kurš ieteiks labāko treniņu režīmu, piemērotāko slodzi un pasekos pareizai vingrinājuma izpildei.

Optimālais treniņu skaits ir trīs reizes nedēļā, kas jau garantē Tava darba rezultātu. Protams, neceri uz acīmredzamām pārmaiņām jau pāris nedēļu vai mēnešu laikā. Vispirms mainās sajūtas emocionālā līmenī, uzlabojas garastāvoklis, parādās vairāk enerģijas, pēc kāda laika sajūtam, ka āda kļūst tvirtāka, apģērbs brīvāks un muguras lokanākas. Atceries, ka lēna un pakāpeniska svara zaudēšana ir veselīgāka un noturīga, kā arī saudzīgāka Tavam organismam. Un vēl jo vairāk tāda tā ir iespējama fizisko slodzi sabalansējot ar veselīgu uzturu.

Ko iesākt ar muskuļu sāpēm? Vairums gadījumu tas nenozīmē neko ārkārtēju, neparastu vai bīstamu, ar vieglām muskuļu sāpēm mūsu ķermenis vienkārši apliecina, ka vispār nav pieradis pie tik lielas slodzes vai arī pārtraukums ir bijis pārāk ilgs. Muskuļi sāp, jo lielās slodzes dēļ tajos uzkrājusies pienskābe un tā kairina nervu galus. Tomēr tas nenozīmē, ka nodarbības jāpārtrauc uz vairākām dienām un jāgaida līdz sāpēs pavisam izzudīs. Droši var atsākt nodarbības jau pēc dienas, divām, pēc paredzētā plāna, jo no sāpēm vislabāk var atbrīvoties tieši darbojoties. Ir svarīgi atcerēties, cik būtiska nozīme ir fizisko nodarbību laikā sadalīt tās 3 daļās: iesildīšanās, pati nodarbība un muskuļu stiepšana pēc nodarbības jeb atsildīšanās. Ja grēkojam ar to, ka izlaižam pirmo un pēdējo daļu, tad pastāv risks gūt traumu nodarbību laikā, treniņš var zaudēt savu efektivitāti. Kārtīga iesildīšanās mūs sagatavo gaidāmajai slodzei, ja pirms treniņa neiesildāmies, tad risks sastiept, saraut muskuļus vai saites ir krietni vien lielāks, nekā tad, ja esam pareizi iesildījušies. Stiepšanās vingrojumi nodarbības beigās tiek veikti, lai izvairītos no iespējamām muskuļu sāpēm pēc intensīva treniņa. Nodarbības beigās elpošanai un sirdsdarbībai jāatgriežas ierastajā ritmā, tādēļ varam veikt lēnas, relaksējošas kustības, elpošanas vingrojumus.

Un, starp citu: vai šo rītu Tu iesāki ar nelielu rīta rosmi vai skrējienu pa parku? Ja tā, tad nešaubos, ka esi lieliskā omā un visi darbi šodien Tev veiksies labāk kā jebkad!Bieži vien uzsākot jaunu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, pirmā entuziasma iespaidā ir vēlēšanās darboties pārāk intensīvi, bieži un ar nepiemērotu slodzi iesācējam. Ir saprotama Tava vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu, bet diemžēl notiek pretējais,

gaidītā efekta nav, ir tikai muskuļu sāpes un vilšanās sajūta, vai sliktākajā gadījumā gūta trauma, un visā tā iespaidā labie nodomi tiek atmesti ir jāatgriežas pie iepriekšējiem dzīves paradumiem un ritma.

Pirmais, ko es ieteiktu, obligāti, ja Tev ir kādas veselības problēmas vai arī ir aizdomas par ko tādu, konsultējies ar ārstu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot ne tikai, ko vajadzētu darīt, bet, galvenais, ko nedrīkstētu darīt. Tādā veidā iespējams izvēlēties sev atbilstošāko nodarbību veidu, slodzi un maksimāli izvairīties no kaitējuma veselībai treniņa laikā. Šāda pārbaude būtu vēlama katram, taču visvairāk tiem, kuri pēc ilgāka pār

6 8 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://nav
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

godigi kāds izlasija šo visu

0 0 atbildēt

Visu? Tur tak ir tikai viens teksts sapaste'ots līdz vēmienam. :D

0 0 atbildēt