local-stats-pixel

AIDS: briesmonis, kas dēj zelta olas4

52 0

Divi zaķi ar vienu šāvienu: gigantisks bizness un iedzīvotāju depopulācija

Daudzi zinātnieki mediķi uzskata, ka dabā vispār neeksistē tāda slimība kā AIDS. Viens no viņiem, amerikāņu zinātnieks Pīters Djusbergs, jau ilgu laiku cenšas pierādīt visai pasaulei, ka AIDS nav, ka „cīņa ar AIDS” ir banāla naudas izspiešana no dažādu pasaules valstu valdībām. Pavisam nesen Pīters Djusbergs saņēma Dienvidāfrikas Republikas prezidenta atbalstu, kurš viņu uzaicināja strādāt savā valstī. Djusbergam būs jādod pretspars Vispasaules veselības aizsardzības organizācijai, kura, nekaunīgi iejaucoties, apgalvo, ka 10 procenti Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāju esot inficēti ar „cilvēka imūndeficīta vīrusu”. Šie skaitļi tika ņemti „no griestiem” (izdomāti), un, balstoties uz tiem, tiek iedalīti milzīgi līdzekļi.

Vladimirs Agejevs (Irkutskas Valsts medicīnas universitātes patologanatomijas katedras vadītājs, medicīnisko zinātņu doktors) apgalvo: AIDS – tā ir pati lielākā 20. gadsimta mistifikācija. Laikrakstā «Восточно-Сибирская правда» (Austrumsibīrijas patiesība) viņš publicēja sensacionālu paziņojumu: „Imūndeficīta sindroms eksistē, bet nekāda cilvēka imūndeficīta vīrusa nav un nekad nav bijis!” Zinātnieks paskaidro, ka mēdz būt iedzimti un iegūti imūndeficīti. Iemesli, kādēļ izveidojas iegūtais imūndeficīts, var būt visdažādākie (radiācija, dažu ārstniecisko preparātu iedarbība, vesela virkne slimību, kuras izsaukusi ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās). Agejevs saka: „Divdesmit gadu laikā zinātnē, medicīnas rūpniecībā, praktiskajā medicīnā un – pats galvenais – politikā izaugusi gigantiska nozare, kura barojas no AIDS. Briesmonis dēj tādas lielas zelta olas. Pārāk daudzi ir ieinteresēti, lai mīts eksistētu un zeltu!”


„AIDS nav ārstu un virusologu problēma, bet gan viltus zinātnes terorisms,” – tā šo slimību raksturo itāļu zinātnieks Luidži de Marči.

Lūk, ko raksta laikraksts « МИР» (Pasaule) (2004. g., Nr. 4): „…Kopš AIDS „atklāšanas” ASV valdība tam izlietojusi 50 miljardus dolāru. Divus miljardus dolāru ik gadus saņem Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), kura ofisos arī piedzima šis mīts – AIDS.”

Amerikāņu ārsts Gotlibs 1981. gadā, novērojot piecus pacientus – homoseksuālistus, ieviesa terminu „iegūtā imūndeficīta sindroms”, saīsināti angļu valodā – AIDS. Visi pieci novērojamie bija narkomāni un anālo sakaru atvieglošanai aktīvi lietoja opija preparātus. Tāpat visi pieci bija arī pneimonijas slimnieki ar spilgti izteiktiem imūnās sistēmas bojājumiem. Kāds tam sakars ar epidēmiju? Izrādās, ka sākumā ne par kādu epidēmiju nebija pat runas. Gotlibs un citi ārsti šo terminu izmantoja kā simptomu. Piemēram, tika teikts, ka slimniekam saslimšanu ar tuberkulozi pavada AIDS, tas ir – imūnās sistēmas bojājumi. Tas ir tas pats kā teikt: „gripu pavada augsta temperatūra”, bet nav taču tādas epidēmijas – „augsta temperatūra”!

Tā tas bija līdz brīdim, kamēr Gotliba pētījumi nenokļuva uz priekšniecības galda – tajā pašā Slimību kontroles un profilakses centrā. Tieši tajā laikā Centrs bija rupji „izgāzies” ar tā saucamo „cūku gripu”. Tas ir atsevišķs notikums, bet īsumā par to ir vērts pastāstīt. Centra direkcija 1976. gadā paziņoja, ka parādījies „cūku gripas” vīruss, kurš drīz sāks pļaut amerikāņus gan pa labi, gan pa kreisi. Panāca, ka tika iedalīti līdzekļi vakcīnas izstrādei, un sākas totāla vakcinācija. Piecdesmit miljoniem amerikāņu paspēj izdarīt potes, līdz pēkšņi noskaidrojas, ka nekāda vīrusa nav, bet vakcīnai ir spēcīgs blakus efekts, no kura tūkstošiem cilvēku iegūst smagus nervu darbības traucējumus un paralīzes. Pēc tiesas spriedumu prasībām (ASV) valdība ir spiesta izmaksāt apmēram 100 miljonus dolāru. Izgāzies ar „cūku gripu”, Centrs ar abām rokām pieķērās AIDS. Steidzīgi sameklēja vīrusu, kurš, „iespējams”, izsauc AIDS, un nosauca to par „cilvēka imūndeficīta vīrusu”, saīsināti angļu valodā – HIV. Izveidoja HIV testa tehnoloģiju. Un AIDS slimnieku „ražošanai” maiss bija vaļā. Un finansējums – 2 miljardi „zaļo” gadā.

Šis nekaunīgais šarlatānisms izsauca daudzu godīgu zinātnieku sašutumu. Viņi pierādīja, ka nekāda vīrusa nav un tests fiksē tikai antivielu klātbūtni organismā. Šis tests dod pozitīvu rezultātu (tas ir – konstatē „vīrusu”) pie tuberkulozes, pneimonijas, reimatisma, izkaisītās sklerozes un vēl pārdesmit slimībām, kā arī pēc asins pārliešanas, tas ir – pie iejaukšanās organisma parastajā darbībā. Organisms reaģē uz šo iejaukšanos, izstrādājot antivielas, kuras tad arī uzrāda HIV-tests.

Iedomājieties šādu absurdu situāciju: vairāk nekā miljons cilvēku, kuriem pirms 15 gadiem atrasts HIV, līdz šim laikam nav saslimuši ar AIDS. Un otrādi – pusotram miljonam slimnieku ārsti, vadoties pēc visiem simptomiem, būtu priecīgi „piešūt” AIDS, bet, lūk, tikai HIV tests to neuzrāda.

Ungāru ārsts Antals Maks kādā intervijā pateicis tieši un atklāti: „Vairums AIDS diagnožu balstītas nevis uz konstatētu vīrusu, bet gan, vadoties pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas lēmuma pieskaitīt pie tā (AIDS) tādus klīniskus simptomus kā:

a) svara zaudēšana;

b) hroniska diareja;

c) pastāvīgi paaugstināta temperatūra.”

Lūk, paši jaunākie dati, kas publicēti autoritatīvajā Anglijas medicīnas žurnālā «The Lancent». Ganā strādājošie japāņu ārsti veica HIV testus 227 afrikāņiem, kuri pēc minētajiem trim simptomiem bija atzīti par AIDS slimniekiem. Vairāk nekā pusei no viņiem HIV netika atrasts.

Tagad saprotams, no kurienes Āfrikas valstīs tiek ņemti šie miljoni „AIDS slimnieku”, šie 10 līdz 20 procenti iedzīvotāju! Caureja, zaudēts svars, temperatūra? Soļos maršs uz testēšanu! Reakcija uz HIV testu pozitīva? Urrā, slims! Nākamais…

Vispasaules veselības aizsardzības organizācija šai „barotavai” piesūkusies tik stipri, ka neatrausi. Tokijas konferencē tās pārstāvji žēlojās, ka finansējums samazināts no 90 miljoniem dolāru uz… tikai 70 miljoniem. Jo vajag taču palīdzēt nabadzīgajām valstīm, bet nepietiek naudas.

Kā jūs domājat – kam tiek tērēti šie miljoni? Galvenokārt… prezervatīviem!

Tātad miljoniem afrikāņu slimo un mirst no malārijas, tuberkulozes un daudzām citām slimībām, kuras izraisa antisanitārie apstākļi, bads, ļoti karstais klimats, tas ir – grūtie dzīves apstākļi. Agrāk bija pat speciāls termins – „nabadzīgo slimības”. Bet mūs cenšas pārliecināt, ka patiesībā viņi slimo un mirst no kādas noslēpumainas un neārstējamas epidēmijas, no kuras var paglābties tikai ar prezervatīvu palīdzību. Tas nozīmē, ka viņiem nevajag nosūtīt pārtiku un zāles pret vispārzināmām slimībām, nevajag potēt pret tuberkulozi, nevajag sagatavot vietējos mediķu kadrus un vispār sakārtot veselības aizsardzības sistēmu, bet vajag sūtīt miljardiem (!) gumijas micīšu krāsainā iepakojumā.

Un sūta – ne jau pret mistisko AIDS, bet gan, lai nevairotos, lai melnais vilnis nepārplūdinātu „civilizēto” pasauli! Ar vienu šāvienu tiek nošauti divi zaķi: gan dzimstība samazinās, gan veiksmīgi aug mirstība no tuberkulozes un citām „nabadzīgo slimībām”. Un Rietumi vēl izskatās kā labdari.

Šeit vienā veselā savijusies gan politika, gan ekonomika. Ir spēcīgo birokrātisko un komerciālo struktūru savtīgās intereses, un ir Rietumu kopējās politiskās intereses (iedzīvotāju depopulācija). Bez tam perspektīvā AIDS ir efektīvs sabiedrības kontroles instruments. Var taču jebkuram cilvēkam noteikt šo diagnozi, un tālāk seko piespiedu ārstēšana, izolācija un nāve. Tā ka „soda psihiatrija” nav nekas, salīdzinot ar tām totalitārajām baudām, kuras var sagaidīt no „cīņas ar AIDS”.

Atgriezīsimies no politikas pie ekonomikas. Skaidrs, ka AIDS un cīņai ar to aplaudē prezervatīvu izgatavotāji. Bet ir arī citi, kas gūst sekmes šajā biznesā. Piemēram, farmaceitiskā kompānija «Burroughs Wellcome», kas ražo zāles pret AIDS – AZT, kas pazīstamas ar nosaukumu „Retrovir”. Tās ir ļoti interesantas zāles. HIV tika atklāts 1984. gadā, bet jau 1986. gadā kompānija paziņo, ka zāles ir atrastas, un 1987. gadā tās nonāk pārdošanā. Viss ir vienkārši: AZT tika izstrādāts jau septiņdesmitajos gados kā līdzeklis cīņai pret vēzi. Bet noskaidrojās, ka ļoti toksiskais AZT nogalina ātrāk nekā vēzis, tādēļ viņš nenonāca pārdošanā. Un, lūk, tagad tika nolemts pārbaudīt, kas nogalina ātrāk – AZT vai AIDS – un pie vienas reizes atpelnīt līdzekļus, kas ieguldīti preparāta izstrādē.

Masačūsetsas centrālā slimnīca saņem 140 tūkstošus dolāru par informāciju, ka šīs jaunās zāles it kā izglābušas 19 pacientus. Un visi mediķi, kuri apstiprināja AZT „iedarbību”, saņem dotācijas no šīs kompānijas, kas līdz sirds dziļumiem ieinteresēta šo zāļu realizācijā.

Amerikāņu zinātnieks Pīters Djusbergs, kurš jau 10 gadus visai pasaulei cenšas pierādīt, ka AIDS nepastāv, apgalvo, ka no 10 līdz 50 tūkstošiem cilvēku miruši nevis no AIDS, bet gan no AZT lietošanas. Šis preparāts nešķirojot nonāvē visas šūnas, pirmkārt zarnu trakta un kaulu smadzeņu šūnas. Izpētes centrs «Konkord» publicēja datus, pēc kuriem bija redzams, ka tie cilvēki, kas lieto AZT, nedzīvo ilgāk par tiem, kuri to nelieto. Drīz pēc publikācijas galveno statistiķi, kurš gatavoja šo materiālu, notrieca kravas mašīna…

Vēl viena sociālā grupa, kurai noteikti vajadzīgs AIDS – homoseksuālisti. Protams, ne jau ierindas salašņas, bet gan visi iespējamie ar homoseksuālismu saistītie birokrāti, kuriem „šausmīgais AIDS” ir ienākumu avots. Berlīnē, AIDS problēmai veltītas konferences laikā, grupa homoseksuālistu piekāva pētnieci Džeinu Šantonu, kura bija uzņēmusi filmu, kas pierāda, ka Āfrikā AIDS nav. Viesnīcas izdevumus un ceļa naudu šiem huligāniem apmaksāja AZT ražojošā kompānija «Burroughs Wellcome».

Vēl viena ļoti ieinteresēta kategorija ir darboņi ar narkotikām. Ja imunitāti sagrauj vīruss, tas nozīmē, ka visa vaina ir šļircēs – kā vīrusu tālāk nodošanas līdzekļos. Šāda ideja tiek neuzbāzīgi iedvesta. Izmanto injekcijām tīras šļirces un tu izsargāsies no AIDS. Nav jābūt zinātniekam, vajag tikai pazīt kaut vienu narkomānu, lai saprastu, ka tas viss ir blēņas. Heroīns bez jebkāda AIDS sagrauj imūno sistēmu – izmanto kaut vai vissterilākās šļirces!

Cīņa ar AIDS – tas ir tipisks piemērs grandiozai krāpšanai, kura uzplaukst mūsdienu pasaulē. Tajā milzīga loma, kā jau jebkurā citā liela mēroga krāpšanas gadījumā, ir masu informācijas līdzekļiem. Godīgu zinātnieku uzskati tiek atspoguļoti tikai maztirāžas izdevumos, kādā universitātes avīzītē vai radio raidījumā. Tajā pašā laikā, burtiski pasaules mērogā tiek izvērsta bagātīgi apmaksāta melīga „oficiālā” propaganda.

Un visbeidzot, šim melu riņķa dancim ir vēl viens sabiedrotais – dumjā, alkatīgā un gļēvulīgā cilvēce.

Grāmatas par AIDS autors doktors Džons Loricens raksta: „Daudzi zinātnieki zina patiesību par AIDS. Bet eksistē milzīga materiālā ieinteresētība, tiek noslēgti miljardus vērti darījumi, plaukst ar AIDS saistītais bizness. Tāpēc zinātnieki, iegūstot sev labumus un veicinot šo biznesu, klusē. Tāda ir šī neģēlīgā pasaule. Patiesība nav vajadzīga pat zinātniekiem. Tādu, uz komerciāliem pamatiem radītu, globālu tumsonību nezināja pat „drūmajos viduslaikos”. ”

Augstāk jau pieminētais Irkutskas zinātnieks Agejevs savu viedokli ir izteicis rakstā «Pati briesmīgākā šī gadsimta mistifikācija»:

„Man nav tiesību klusēt. Var apturēt tuberkulozes izplatību. Ir ārstējami hepatīti. Var atbrīvoties no narkomānijas. Bet ja cilvēkam ir noteikta diagnoze HIV-pozitīvs, viņš zaudē visas cerības un bailes viņu nogalina. Un tādu cilvēku kļūst arvien vairāk. Divdesmit gadu laikā, kopš es interesējos par šo problēmu, neesmu vēl saticis cilvēku, kurš redzējis imūndeficīta vīrusu. Pagājušā gada beigās es biju Maskavā, starptautiskajā medicīnas simpozijā. Es vaicāju valstī lielākajam AIDS speciālistam: „Vai jūs esat redzējis šīs slimības izraisītāju?” Viņa atbilde bija maksimāli piesardzīga: „Būtu pārdroši apgalvot, ka es esmu redzējis šo vīrusu.”

Zinātnieks uzskata: „Kas attiecas uz diagnostikas testiem, ar kuriem tiek noteikti vīrusu nēsātāji, tad viņi neidentificē vīrusu. Testi tikai apliecina antivielu esamību asinīs. Pozitīvu reakciju uz HIV testu var dot tuberkuloze, hepatīts, pneimonija, reimatisms, gripa un citas slimības. Es neiesaku jums iet pārbaudīties uz AIDS pēc izslimotas gripas – to noteikti atradīs.”

Pēc Irkutskas zinātnieka vārdiem, lai varētu runāt par to, ka konkrēta baktērija vai vīruss ir slimības cēlonis, nepieciešami trīs priekšnosacījumi. Pirmkārt – slimības izraisītājs ir jāatrod. Otrkārt – tas jāiesēj barojošā vidē. Un, treškārt, nepieciešams veikt eksperimentu – inficēt izmēģinājuma dzīvnieku. Taču visā AIDS vēsturē vīrusu neviens nav atradis, nav izsējis un eksperimentu nav veicis!

Kas attiecas uz klīniskām parādībām (nogurums, kairinājums kaklā, limfodenopātija un subfebrālā temperatūra), tad, kā atzīmēja zinātnieks, tādi simptomi pavada veselu virkni citu slimību. Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas versijas, HIV-pozitīva diagnoze var tikt uzstādīta pie vismaz 30 slimībām, kuras ir sen un labi izpētītas, bet tagad ieslēgtas ar HIV saistīto sarakstā.

AIDS ārstēšanai (kurš nav izārstējams) lieto ļoti dārgus un augsti toksiskus preparātus AZT. Tos izgatavo kompānija «Burroughs Wellcome». Amerikā reģistrēti jau vairāk nekā 50 tūkstoši nāves gadījumu, kurus izraisījušas šīs “zāles pret AIDS”. Toties kompānija nopelnījusi miljardus.

Pieskaroties tēmai „narkomānija un AIDS”, Agejevs paziņoja, ka narkomāna imūnā sistēma nesabrūk vis tāpēc, ka viņš ir inficējies ar kaut kādu fantastisku slimību, bet gan tādēļ, ka viņš pastāvīgi ievada organismā narkotikas. Šis draņķis pārslogo visas organisma aizsardzības sistēmas, tajā skaitā arī imūno sistēmu. Šādu slimnieku nāves iemesls parasti ir sekundārās infekcijas. Agejevs paziņoja: „AIDS novērš mūsu uzmanību no reālām briesmām – no jau pieminētā infekciozā hepatīta, no tuberkulozes. Krievijā 1997. gadā no tuberkulozes mira 250 tūkstoši cilvēku. Lūk, kur jāceļ vispārēja trauksme!”

Franču zinātnieks Luijs Brouers savas grāmatas «Farmaceitiskā un pārtikas produktu mafija» sadaļā «Farmaceitisko laboratoriju virskundzības piemērs un slepenā sazvērestība starp politiķiem un farmaceitiem» par AZT izrakstīšana AIDS ārstēšanai raksta:

„Šis preparāts, kuru plaši pielieto AIDS slimniekiem, nav no jauna izgudrots un paredzēts tieši šīs briesmīgās slimības ārstēšanai. Firmas «Burroughs Wellcome» laboratorijas, kas ir šo zāļu autori un izstrādātāji, 25 gadus veica eksperimentus, ārstējot onkoloģiskos slimniekus. Toreiz šo zāļu hematoloģiskais toksiskums bija pārāk augsts un tādēļ laboratorijas neuzdrošinājās šīs zāles laist tirgū. Bet 1986. gadā strauji augošais saslimšanu skaits ar AIDS sāka formēt daudzsološu tirgu. Firmas «Burroughs Wellcome» laboratorijas, kurām AZT izstrāde bija izmaksājusi pārāk dārgi, lai šīs zāles vienkārši aizmirstu, nosprieda, ka būtu ļoti izdevīgi tās izmantot AIDS ārstēšanā. Firmas «Food and Drug Administration» aizgādībā šīs laboratorijas veica pirmos dubultos klīniskos pētījumus, bez kontroles ar placebo izmantošanu.”

Tā ārstniecības zāļu tirgū parādījās preparāts AZT – vienīgais, kuru lietoja AIDS ārstēšanai. Tomēr tādā steigā veiktie eksperimenti zinātnieku aprindās izsauca nopietnu kritiku. Lūk, kādas ir žurnāla «New York Native» korespondenta Džona Loristena, kurš sekoja izmēģinājumiem, domas: „Šie izmēģinājumi tika veikti ne tikai ļoti pavirši, bet tie bez tam bija blēdīgi.”

Kā šāds preparāts, kas hematoloģiski ir ļoti toksisks, kuram ir pierādīts imunitāti nomācošs efekts, kā arī nopietnas blakus iedarbības un varbūtība izsaukt onkoloģiskas saslimšanas, var tikt izmantots AIDS ārstēšanā? Ārstējoties ar AZT, pazeminās imunitāte un paātrinās vīrusu replikācijas, citiem vārdiem, AZT paātrina AIDS slimnieku nāvi.

AIDS slimnieku organisms fiziski nevar izturēt preparāta AZT iedarbību, un viņi dodas aizsaulē ātrāk, nekā tas viņiem nolikts. Tā iemesls ir nekaunīgu un negodīgu subjektu grupas demonstrētais politiski farmaceitiskais avantūrisms. Attaisnots tiek viss, kas nāk par labu pasaules tautu depopulācijai. Kā redzam, tautu iznīcinošām „demokrātiskajām reformām” „nav alternatīvu”.

Saprātīgi būtu uzdot jautājumu, kādi tad finansu darījumi tika noslēgti, lai saņemtu atļauju šī preparāta pārdošanai, ja tā pārbaudes termiņi netika ieturēti un protokoli netika ievēroti? Būtu interesanti uzzināt «Burroughs Wellcome» laboratoriju galveno akcionāru uzvārdus. Neapšaubāmi, to vidū varētu sastapt gan pazīstamu, gan jau sen aizmirstu politiķu un zinātnieku vārdus.

Teksts tapis Ukrainā un tulkotā veidā pārpublicēts no interneta

52 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

A r nebūtu nekāds brīnums. Piem, sākotnēji šīs kaites rašanās tika skaidrota ka tā slimība ir bijusi pērtiķiem, un tā arī nav atbildēts, kurš iz...za pērtiķīti, pārnesot kaiti uz cilvēkiem. Un ne jau tikai šis ir vienīgais piemērs. Piem, kāpēc nav zāles kas ātri izārstē slimības, jo tad cilvēkiem pēc izārstēšanās zāles vairs nebūtu vajadzīgas. Farmācijas kompānijām izdevīgāki ir ilgstoši slimi cilvēki, kas zāles ēd kilogramiem, pie kam vēl ļoti dārgas.

3 0 atbildēt
Es personigi domaju tapat.. tas ir tirakais bizness.. paldies par rakstu!
2 0 atbildēt
karēņina.lv/forums?id=236 ir 2006 gadā minēti komentāri pa šo tēmu. Citiem tas ir, dzerot zāles, jūtas labi. Kuri nedzer arī jūtas labi. Karēņina vietā aids.
1 0 atbildēt

Tad sanāk, ka šādas slimības vispār nav? Nu vāks, kas tik neatklājasemotion

0 0 atbildēt