›

Mans pirmais dators un pirmā piekļuve internetam...8

140 2

Nesen internetā parādījās raksts, ka Latvijas internetam aprit 20 gadi tad nu saņēmos un izdomaju ka uzrakstišu par savu pirmo kompīti un pirmo tikšanos ar interneta dzīlēm emotion

Datoru kā tādu biju jau manījis, ja nemaldos, kādā piektajā klasē, kad klases audzinātāja mūs pirmo reizi iepazīstināja ar jaunās skolas klašu un telpu izvietojumu. Šis pasākums notika tālajā 1995./1996. mācību gadā .

Protams, cik atminos, acis bija lielas par datorklases datoriem, taču tā arī neko vairāk pie un ar viņiem nedarījām. Un tad sekoja tāds kā miera un klusuma posms, jo mājās nevienam dators nebija, tādēļ arī nebija nekāda iespēja tikt pie tā lietošanas, kā arī skolā tanī laikā es vairāk laika pavadīju bibliotēkā pie grāmatām nekā domāju par datoriem. Nākamā tikšanās ar datoru man bija laikam astotajā klasē, resp., 1998./1999. gadā, kad bija nepieciešams man kaut kādas tabulas izveidot un izdrukāt, tad reāli es kādu laiku cīnījos pa Word'u un par neko citu vispār nedomāju, jo Excel tanī laikā man liktos noteikti līdzvērtīgs augstākajai matemātikai... emotion

Un tad, astotās klases beigās vai devītās sākumā (ap 1999. - 2000. gadu) pirmais dators parādījās manas klases turīgākā džeka mājās. Protams, tam laikam tas skaitījās ļoti stilīgs un moderns, taču nepagāja ne ilgs laiks, kad arī man pašam parādījās dators... Protams, ne jauns, ne stilīgs un ne kruts, bet - augšējā bildē redzams tā līdzinieks Tas bija IBM 486/PS2 kompis, kura parametrus atceros daļēji - 16MB RAM un kaut kādi apmēram 700 MB HDD. Un vēl diskešu aparāts. Jā, manam kompītim toreiz nebija CD lasītāja, to iepazinu nedaudz vēlāk, jau kad nomainīju šo senīlo aparātu pret modernāku. Kas tik ar šo kompi netika darīts - vai! To nemaz nevar tik vienkārši aprakstīt - lai kādu lielāku spēli vai programmu iedabūtu cietajā, šito smago verķi dabūju nest pie kāda, kuram arī bija kompis un tad caur kabeli un Norton Commander caurām naktīm "kačājām" spēles no viena kompja uz otru. Un cik negulētas naktis nāk prātā no pamatskolas laikiem - vai! Ne saskaitīt - un tas viss, lai iepazītu datoru pasauli, līdz kamēr aizsietām acīm varēju izjaukt un salikt kompi... Tā laika atmiņas pārcilājot, tādas nostaļģijas vēsmas uzvējo, ka pilnīgi traks var palikt... Jā, bija tādi laiki, bet nu tagad tāda romantika vairs nebūs, domāju, nekad... Jo kompji laikam tagad vairs neizraisa absolūti nekādu nostaļģiju nevienam, jo pieejami biezā slānī un jebkādas konfigurācijas.

Ar internetu jau bija nedaudz... Autors: sliipetais Mans pirmais dators un pirmā piekļuve internetam...

Ar internetu jau bija nedaudz savādāk, pie tā tik vienkārši nevarēja vis tikt. Tad nu vajadzēja iet pie informātikas skolotāja, pierakstīties un katram tika iedalīts noteikts laiks pie datora - pusstunda vai stunda, ja gribētāju bija mazāk. Laikam pie interneta pirmo reizi ap kādu 1999. gadu vai varbūt 2000. gadu tiku, kas, protams, bija liels notikums - ieraudzīt iespējas atrast visu ko - sākot ar plikām tantēm un beidzot ar dažādiem interesantiem materiāliem skolas referātiem. Protams, man mājās internets nebija, jo nevarējām tādu atļauties, kaut gan čīkstēju, ka es arī tādu gribu, bet - nekā! Vidusskolā (2000. - 2003. gads), protams, internetu biežāk lietoju, jo dažādus darbus un projektus vajadzēja taisīt, līdz ar to pirmais sajūsmas vilnis par tā neizmērojamajām bagātībām bija jau tā kā noplacis. Un pilnībā piekrītu, ka mūsdienu pasaulē internets, dators, USB zibatmiņas un viss pārējais ir tikpat pierasts kā elektrība un kanalizācija, jo praktiski daudzas lietas nemaz nevar izdarīt un izveikt, ja mājās nav datora... Kaut vai tos pašus internetbankas maksājumus emotion