local-stats-pixel fb-conv-api

Linux galvenie atzari10

60 5

Pēc spoka ShameForTheSky ieteikuma un komentāra, šo rakstu veltīšu tieši nelielam galveno Linux atzaru (veidu) raksturojumam, lielākoties rakstā minētās atziņas balstot uz savu personīgo pieredzi, kā arī dažiem papildus informācijas avotiem.

Iespējams, ka daži no jums var jautāt - kas tad ir Linux atzari? Vispirms noteikti minēšu to, ka Linux nav tikai viena konkrēta operētājsistēma/distribūcija, patiesībā ar vārdu Linux tā vistiešākajā nozīmē apzīmē tikai pašu tā kodolu (kernel), tomēr ir izveidojusies situācija, ka sabiedrībā visas atvērtā pirmkoda operētājsistēmas, kas balstītas uz Linux kodola, vienkārši bieži vien sauc par Linux. No vienas puses, tas rada daudzus stereotipus un nesaprašanu, bet no otras - palīdz vieglāk aptvert to, par ko kāds raksta, runā, jo nenoliegsim, ka vārds "Linux" tomēr ir populārāks nekā lielākā daļa Linux distribūciju nosaukumu. Tātad, par atzariem jeb galvenajiem zariem šajā rakstā saukšu tās Linux distribūcijas, kas savā uzbūvē pietiekami atšķiras no citām, kā arī no kurām ir izveidojušās citas distribūcijas.

Pietiekami izvērstu Linux distribūciju koku iespējams aplūkot šajā attēlā: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1b/Linux_Distribution_Timeline.svg

1. Debian. Viens no vecākajiem, plašākajiem un, manuprāt, arī pašlaik vispopulārākajiem Linux atzariem. Pati Debian distribūcija nemaz tik plaši netiek izmantota, lielākoties tikai iestādēs un uzņēmumos, kuros nozīmīga ir sistēmas stabilitāte un piedāvātais programmatūras atbalsts. Protams, Debian tiek izmantots arī daudzos personālajos datoros, tomēr tā lielākais mīnuss iespējams ir tas, ka tajā pieejamās programmas ātri vien noveco, tas ir, tām ir pieejamas daudz jaunākas versijas, taču tās nav pieejamas oficiālajos Debian programmatūras instalēšanas rīkos; tāpat starp katru jaunu Debian laidienu ir aptuveni 2-3 gadus ilgs laika periods, kas daudziem mūsdienu operētājsistēmu lietotājiem šķiet nedaudz par ilgu. Bet kā jau minēju - pats Debian lielākoties paredzēts kā stabila un droša Linux distribūcija.

No Debian izveidojušās vairākas citas distribūcijas, visplašākā un pazīstamākā no tām - Ubuntu, kas lielākā vai mazākā mērā ir paredzēta tieši personālā datora lietotājiem, piedāvājot daudz jaunākas programmatūras versijas, kā arī biežāk publicējot jaunus distribūcijas laidienus (ik pēc 6 mēnešiem). Protams, no Ubuntu savukārt izveidojušās ļoti daudzas citas distribūcijas, piemēram, Kubuntu, Xubuntu, Lubuntu, Linux Mint, Bodhi Linux, Zorin OS, Pear OS u.c.

2. Slackware Linux. Linux atzars, kas lielākoties piemērots profesionāliem datora lietotājiem, jo galvenokārt pakotņu instalēšana un sistēmas pielāgošana prasa pietiekami lielas priekšzināšanas par visas Linux sistēmas uzbūvi un darbu ar komandrindu. Pašlaik diezgan lielu popularitāti iegūst dažāda veida Puppy Linux un citas Live-CD/Live-USB distribūcijas, kas bāzētas uz Slackware un spēj darboties arī ar ļoti ierobežotiem un nelieliem sistēmas resursiem. Šajā kategorijā ietilpst arī Latvijā veidotais Linux - Austrumi Linux.

3. RedHat. Arī pietiekami populārs Linux distribūciju atzars, no kura vispopulārākā distribūcija ir tieši Fedora. Kopumā Debian, tajā skaitā arī Ubuntu, grandiozi neatšķiras no Fedora - vislielākās atšķirības galvenokārt saskatāmas pakotņu pārvaldīšanas sistēmā.

4. Arch Linux. Vēl viens Linux atzars, kas pamatā domāts profesionāliem Linux lietotājiem, jo sākotnēji lietotājam pašam ar komandrindas palīdzību jāinstalē visas sev vēlamās pakotnes, jākonfigurē sistēma atbilstoši savām vajadzībām. Lai gan tas var izklausīties ļoti sarežģīti un darbietilpīgi, taču tas ļauj izveidot tieši tādu sistēmas komplektāciju, kāda ir nepieciešama, neiekļaujot daudzas tādas komponentes un lietotnes, kuras nav vajadzīgas vai arī palēnina visu sistēmu. Jāatzīst, ka pēdējā laikā populāras kļuvušas arī tādas uz Arch Linux bāzes veidotas distribūcijas kā Manjaro Linux un Antergos, kas jau sākotnēji lietotājam ļauj instalēt Arch Linux sistēmu ar gatavu konfigurāciju, grafisko interfeisu un lietotnēm. Iespējams, ka viena no lielākajām Arch Linux distribūciju priekšrocībām ir rolling-release sistēmas un programmatūras atjaunošanas modelis, kas ļauj vienmēr lietot un izmantot pašas jaunākās programmu versijas, teorētiski, nekad neveicot sistēmas pārinstalēšanu vai uzlabošanu (upgrade).

Bez iepriekš minētajiem atzariem, pastāv arī Gentoo un openSUSE u.c.

Gaidīšu jūsu komentārus un vērtējumus. Lūdzu komentāros arī izteikt priekšlikumus un idejas par to, ko es varētu izklāstīt par atvērtā pirmkoda programmatūru (un Linux) savos turpmākajos rakstos.

Attēla avots: http://planetlinuxcaffe.com/linux-user-group-lug-miami/

60 5 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000

pats tgd uz linux mint, bet domāju uzlikt arch linux, patīk ideoloģija.

1 0 atbildēt

Nu te man šķiet ir mazliet garām par 3. noteikti.

Fedora manā izpratnē nav nemaz tik populārs, ja ņem vērā, ka RHEL nemaz tik daudzi kā grafisko darbastaciju neizmanto. Drīzāk jāsaka ka no RHEL kloniem populārākais ir CentOS.

 

Ja sāk aprakstīt Linux koku, tad tomēr vajadzētu mazliet atkāpties līdz Unix. System V style Unix (RHEL), BSD style (SlackWare) utt. Par pārejo man protams ir savs subjektīvais viedoklis:

Debian, Ubuntu nekad neizmantošu serveriem, nu nekad!!! bija mēģinājumi to darīt, bet tad kad jāveic kaut kādas ļoti specifiskas konfigurācijas, CARP protokols, NIC bonding utt., tad šeit parādās konfigurācijas murgi un nestabilitāte salīdzinot kaut vai ar to pašu RHEL.

Pilns Howtoforge par virtuālo hostingu utt, bet te atkal visi šitie debiānveidīgie draņķi (tūliņ mani nolamās par n00b un nejēgu Ubuntu fani) gāžas ārā uz performanci un drošību. Beidzās ar to ka slaidi nošpļāvos uz šā tipa OS un virtuālajam hostingam sāku izmantot OpenBSD.

Nesaku ka nevar Debiānveidīgos nokonfigurēt ūber drošu un ātru, var... Tikai OpenBSD vai arī FreeBSD tas ir ātrāk un saprotamāk.

Personīgi nekur neesu redzējis (no visām darba vietām, u.c. kur esmu apgrozijies), ka Oracle DB vai Tomkaķa aplikācijas kāds nopietnā līmenī "grieztu" uz Debian. RHEL, CentOS vai Oracle Linux (tiem kas pērk suportu, bet grib lētāk nekā RHEL).

+ SlackWare par ērtumu salīdzinot ar OpenBSD kur daudzu servisu starta skriptus paši rakstam ar rociņām no 0. Paketes uz šo brīdi arī ir daudz gatavas un visādi tutorials, salīdzinot ar 2000 gadu, kad sāku šo OS lietot.

1 0 atbildēt

NEzinu vai te tas ir japazino, bet vakar uzliku arch ar xcfe destkopu. Man patik, bet vienigi ir biskin japacakarejas. Nav tik viegli, ka visos *buntu

1 0 atbildēt

labs raksts emotion

1 0 atbildēt