Mans personīgais spēļu apskats, kurš sastāv no spēlēm kuras es esmu spēlējusi un kuras man patīka sen atpakaļ un notekti patiktu vel tagad 
Pirms sūtat mani uz virtuvi atcerieties ka es varu saindēt jūsu paiku 
tākā chill nebūsim seksisti. 
Es apskatu datorspēles100
570
16
Prince of Persia sērija (sand of time, warrior within, two towers) Viena no manām mīļākajām spēļu sērijām, kas sevī ietver interesantu stāstu, labu cīņu sistēmu un tam laikam pieklājīgu grafiksko noformējumu. Stāsta galvenā doma ir mainīt savu likteni, cīņu sistēma ir lieliska Princis māk izvairīties no sitieniem skriet pa sienām apmest salto un vel paspēt pretiniekam ar zobenu iebakstīt pakaļā pirms tas paspēj pateikt ‘’kas par nahuju’’. Sand of time lieliski parādija sevi labas puses un atklāja Prinča raksturu, warrior within padarija princi par emo, bet two tower bija pavisam interesants mikslis starp šim abām spelēm . Protams kad uznāju ka unbisfots izlaiž jaunu prince of persija es paliku viegli uzbudināta , bet kad es dabūju šo spēli savās ketnās es biju vilusies un man bija tikai viena velme iesist ubisoftam pa olām tā pamatīgi un vairakas reizes. Es zinu k air iznācis vel jauns prince of persija ja nemaldos forgotten sands, bet man mīlestība pret nākamajā prinča spēlēm ir zudusi…. :(
Silent Hill 2 Spēli spēlēju dažus gadus atpakaļ, tad kad vel biju jauna un bija vairāk brīvā laika. Spēlē sākās tā ka galvenais varonis sanem vēstuli no savas sievas.. kura ir mirusi pirms 3 gadiem… kura tagad gaida viņu silent hill pilsētā… un tāpēc viņs ir nedaduz apjucis, vel vairāk viņs ir apjucis kad viņs ierodās pilsētā un visa pilsēta grib viņu nogalināt. Nekas viņu neaptur doties atpakaļ uz savu auto un doties mājup pa ceļam nopērkot kādu alu, bet laikam viņs ir čalis kurš ir izsmisis un tic patiesai mīlestībai. Patiesas mīlestības nav tu nomirsti un tavs mīļotais/tā turpinās drāzties kameŗ tevi ēdīs tārpi.Bet patiesībā spēles gameplays likās pat sūdīgs, cīņu sistema bija veidota kā caur dirsu un kaut kam iesist spēlē bija tik sarežgīti kā apēst citronu nesviebjoties, mīklas nebija pārlieku sarežgītas un man personīgi bija viegli atkožamas kombinējot priekšmetus un to tur liekot šeit te un tā tālāk. Tas kas mani piesaista spēlē Ir tās atmosfēra. Silent hills lieliski pastāsta savu stāstu bez vārdiem viss ir perfekts, cilvēki kurus tu satiec silent hilla neredz lietas kuras redzi tu un tas like tev domāt ka speles varonsi to visu iztēlojas savā galvā. Gala rezultārs perfekta spēle ar labu sižetu un atmosfēru ,kas tev liks mīzt biksēs un nakti sapnos redzēt ka pec tevis nāk kāds ar piramīdu galvā.Slīdzinot ar jauno silent hill homecoming ko es uzspēlēju uz sava datoveidīgās ietaisas ar 4 banānu kodolu es biju ļoti vīlusies. Redz silent hill 2 ir veidojuši japāņi bet homecomg Amerikāņi… Fuck you Amērika esmu vīlusies,jūs esat padarijuši tik labu spēļu sēriju par mēslu . Bet silet hill 2 …. Veseli 7 nobeigumi esi izgājis tos visus ?
Reklāma
Age of empire 2 Ak ši klasika gandrīz kā summer of the 69. Kas man šajā spēlē patika, tas bija daudzas tautas ar kurām varējā spēlēt, atīstība un arī karšu generators, kas man ar brāli ļāva radīt pašiem savas kartes un tad piesmiet brāli cīnoties vienam pret otru. Vins bija mana kuce, jo mani indijas kara ziloņi nobradāja viņa laukus, apsita viņa lopus un noajauca tempļus taka viņa zilais priesteris pat nepaguva pateitk wokolo .
s.t.a.l.k.e.r. shadow of Chernobyl. Kamēr citi šuteri apvelta tevi ar PSRS laiku leduskappja platumu un biezumu piedāvā iespēju nogalināt visus savus pretiniekus īpaši nepielietojot lieku uzmanību, šaujot pa labi pa kreisi un metot granātu katrā gaitēni un skatoties kā tava pretinieka līķis izlido no gaiteņa veic gaisā vieglatlētacienīgas izvirtības un tad piezemejas uz zemes izdevšot skaņu uff you got me fucker. Stalker tev piedāvā to pašu tikai tu esi cietēja lomā , katra sadursme ar urlām līdzigajiem bandītiem pieskanotajos zābaciņos var izrādīties tev liktenīga un labākājā gadijumā to slēpeis no urlām krūmā centies atrast aptieciņu sava mugursomā, kad visapkārt spindz lodes un vel savas neuzminības dēl ieskrien anomālijā un tiec saraustīts gabalu gabalos un uz ekrana parādas liels uzraksts game over. Bet protams labi bruņotie pretinieki var sanemt tik daudz ložu ka viņiem par to pilņigs pohujs, beztam man biežāk bija jāspaida ‘’save’’ poga nekā ‘’fire’’ poga. Un tas tikai uz videjiem grūtības iestatījumiem tad uz hard spēle man iedotu dildo un teiktu ej izdrāz sevi, kas nemaz nebūtu tik slikti, bet pretiniekiem tā iedot lielkalibra ieročus kas vien palileina caurumu daudzumu kuros es sevi varu izdrāzt. Spēle ir laba tā liek plānot savas ‘’somiņas’’ saturu cik ak 47 es vēlētos staipīt līdzi un cik batona, marles vai šnabja man vajadzēs lai es veiksmīgi pārastos uz nometni vienā gabalā bez dildo pierē. Par spēlei – interesants stāsts, laba atmosfēra un iespēja paskatīties uz reaktoru un vienu no lielākājām cilvēces pielautajām kļūdām
Fable.Jauka spēlīte, kas tev piedāvā to izspēlēt kā labajam un ļaunajam tēlam spēlēs gaitā laujot izvelēties dažādas izvēlēs kas noteiks tālāko spēles pasaules likteni un apkartējo dumjo zābaku domas (lasīt kā npc) par tevi .Tātad mes varām savu ikdienu pavadīt spārdot vistas vai aiziet pakavet sīkajiem skolas gaitas ienākot klasē un sākot tur atraugāties, pirst vai rādīt nepiedienīgus žestus par ko sīkie būs sājūsmā vai vienkārši nospiest space un tad sist sīkajiem pa galvu. Ak jēziņ pirmā spēlē kurā var sist sīkos :D . Par labā un ļaunā izveli protams es izvēlējos but pats ļaunākasi varonis kāds vien ir eksistējis, uzaudzējot bārdu, garus matus un uzliekto dažus tetovējumus es kluvu par lielāko badassu kurš katram pretimgājējam piedāvā nobaudīt kādu no manām burvestībam .Bet patiesībā spēle nemaz nebija tik labi sabalasnēta un beigām kļuva pārlieku viegla, bet nu tomēr es mīlu šo spēli.
Reklāma
Dead space Spēle sākās ar to ka tev kā tev kā inženierim jādodas un jāsalabo maza problēma uz kādu kosmosa kugi, bet izrādās ka problēma nemaž nav tik maza un tu saproti ka esi galīģa pakaļā valkājoties pa tumšiem gaitenņiem. Dead space mēgina radīt tev silent hill atmosfēru, pag nē doom 3 atmosfēru, pag nē… tulit izskaidrošu no savas geimrers pieredzes esmu spēlējusi daudzas spēles. Tātad ir vairāk veidi 1) Tu ienāc tumša telpā un tur ir briesmonis kas metās tev klāt blaudams ugabuga buga . tas būtu doom 3 vai vismaz half-life 2 2) Tu ienāc tumša telpā bet tur nav briesmoņa un tu negribi pagriezties jo zini ka briesmonis tev ir aiz muguras tu sāc stresot tavas plaukstas sāk svīšt ,bet kad tu sanemeis un šac griezties tad viņs aiziet ugabuga buga režīmā .Tas būtu tākā silent hill 2 3) Tu ienāc spož iapgaismotā telpā kur pretēja telpas pusē ir briesmonis kurš idveš ugabuga buga sāk lēnām doties tev klāt, paņem gitāru nosplēlē nothing else matters intro un tad iesīt pa tavu skaisto seju ar krēslu . Un tas mani draugi ir Dead space Un otrais ir pats labakais jo tur strāda tava iztēle tu nezini kas ir tajātelpā un tev ir bail no nezināma Protams gameplays ir interesants un ir jautri šaudīt briemoņus, bet stāsts mēģina spēlēt lielu omu bet tas to nespei izdarīt, jo tev nav saiknes ar galveno varonu un ja nav saiknes ,nav jutu nav, jūtu nav emociju. Tākātev ir pilnīgs pofigs par to kas notiek ekrāna tu tika idodies uz priekšu skaidīdams briesmekļus. Spēle nav bailīga tā ir asiņaina
Iespējams būs vel daļas.. es tagad testēju kas spokiem patīk. Paldies ka skatijāties lai jums jauka diena
Tev patiks šie raksti
