›

2. daļa Mīti un patiesības par Linux operētājsistēmām 21

130 1

Beidzot ir tapusi otrā daļa manam rakstam par Linux operētājsistēmu (distribūciju) mītiem un patiesībām, kurā atkal mēģināšu atspēkot un dažviet arī pamatot daudzu cilvēku nepilnīgos uzskatus, viedokļus par Linux atvērtā pirmkoda OS.

Pirms ķeršos pie kārtējo piecu uzskatu (mītu) sīkākas analizēšanas, vispirms izteikšu vairākus komentārus saistībā ar iepriekšējo raksta daļu, tādēļ ja tev tas šķiet neinteresanti, droši sāc lasīt rakstu no zemāk atrodamā attēla:

1. Augsti vērtēju ikviena iepriekšējā raksta lasītāju, vērtētāju un komentētāju. Kopumā nebiju gaidījis tik lielu atsaucību un iesaistīšanos diskusijā par dažādiem Linux OS tematiem.
2. Tāpat uzzināju, ka pietiekami daudzi Spokiem.lv lietotāji, raksta lasītāji, paši ikdienā izmanto kādu no Linux OS vai vismaz Linux OS ir atrodama viņu datoru cietajos diskos, kaut kur blakus Windows operētājsistēmai.
3. Sarkasms: No Spokiem.lv lietotāja kurzemnieks112 uzzināju, ka mans raksts it kā ir copy-paste variants, tomēr no viņa diemžēl neieguvu nekādas norādes par iespējamo raksta avotu. Priecāšos, ja kāds ar līdzīgām domām tomēr sniegts norādi.

Tāpat kā pagājušajā reizē, piebildīšu, ka šis raksts vairāk balstīts uz manu pieredzi un personiskajiem uzskatiem, kā arī visas rakstā izteiktās idejas un viedokļi ir atkarīgi no katra datora lietotāja paradumiem un vajadzībām. Ja vēlies ko piebilst, komentēt vai jautāt, tad droši to dari raksta komentāros.

1 Linux operētājsistēmām NAV... Autors: arvislacis 2. daļa Mīti un patiesības par Linux operētājsistēmām

1. Linux operētājsistēmām NAV vīrusu.

Bieži vien tieši viena no Linux atvērtā pirmkoda distribūciju galvenajām priekšrocībām tiek minēta to augstā drošība un vīrusu neesamība. Jāatzīst, ka Linux sistēmās patiešām tiek ievēroti pietiekami augsti drošības standarti un metodes - stingri nosakot katra lietotāja piederību noteiktām lietotāju grupām un katras atsevišķās grupas tiesības piekļūt noteiktiem sistēmas resursiem un katalogiem, datnēm.

Tāpat Linux sistēmām nav nepieciešama anti-vīrusa programmatūra, lai gan tāda ir pieejama (ja nu kāds vēlas nodrošināties), taču tas nenozīmē, ka Linux OS nav neviena paša vīrusa un kaitnieciskas programmatūras. Patiesībā, ikvienai cilvēka izgudrotai sistēmai, algoritmam un drošības pasākumiem var atrast savu vājo posmu, kas bieži vien arī ir pats sistēmas (šajā gadījumā - Linux OS) lietotājs. Tādēļ katru reizi, kad Linux OS vaicā tev ievadīt sistēmas (root) paroli, pārliecinies vai zini kam tām ir nepieciešama. Tāpat jaunajiem Linux izmantotājiem iesaku izmantot tikai sistēmas repozitorijos (datu bāzēs) pieejamās pakotnes, programmatūru, izvairoties no manuālas .deb, .rpm un citu pakotņu lejupielādēšanas no dažādām mājas lapām.

2. Linux NAV vīrusu, jo to lieto pārāk mazs lietotāju skaits.

Bieži tieši ar šādu argumentu tiek noliegta vīrusu neesamība Linux atvērtā pirmkoda OS, taču patiesībā Linux lietotāju skaits nav nemaz tik neliels, īpaši tad ja lielāku uzmanību pievēršam tieši serveru operētājsistēmu sektoram, kur pietiekami plaši tiek izmantotas dažādas UNIX/Linux sistēmas. Tādēļ arī lielākā daļa Linux vīrusu, ļaunprātīgo uzbrukumu tiek veidoti tieši serveru sistēmām, nevis individuālajiem datoru lietotājiem. Varu arī apgalvot, ka situācijā, kad Windows un Linux sistēmas izmantotu aptuveni vienāds datoru lietotāju skaits, Windows sistēmām aizvien būtu daudz, daudz vairāk vīrusu. Kādēļ? Tādēļ ka Windows OS nav brīvi pieejamas bezmaksas un tādējādi izraisa lielāku vēlmi hakeriem, izstrādātājiem kaut kādā veidā ieriebt Microsoft.

Piebildīšu, ka Linux sistēmās vīrusi un drošības caurumi bieži vien tiek atklāti un izlaboti vēl pirms to ļaunprātīgas izmantošanas. Turklāt vīrusu izstrādi apgrūtina tieši Linux distribūciju daudzveidība.

3. Ir TIKAI viens Linux.

Lai gan pats personīgi neesmu no neviena dzirdējis tieši šādu apgalvojumu, tomēr to var izsecināt no daudzu cilvēku komentāriem, uzskatiem. Kā piemēru var minēt arī dažus šī raksta pirmās daļas komentārus, kuros daži lietotāji sūdzējās par to, ka viņiem nepatīk Linux dizains vai arī Linux nedarbojas uz viņu datora dzelžiem.

Eksistē vairāki desmiti, pat simti dažādu Linux veidu (par tiem plašāk var lasīt šeit), turklāt tiem pieejamas dažādas darbvirsmas vides, pielāgošanas iespējas un dizaina rīki, tādēļ ir maz ticams, ka tev nevarētu iepatikties neviens no daudzajiem Linux veidiem. Un, kā jau minēju, ikvienu no Linux distribūcijām ir iespējams pielāgot savām estētiskajām vēlmēm un funkcionālajām vajadzībām.

Šis mīts iespējams radies tādēļ, ka liela daļa cilvēku, ieskaitot mani un tāpat arī pašus Linux OS izstrādātājus, vienkāršības nolūkos GNU/Linux sistēmas vienkārši saīsināti sauc par Linux sistēmām. Patiesībā šie trīs burti - GNU - ir ļoti nozīmīgs Linux jēdziena papildinājums, kas tieši nosaka šo sistēmu lietotāju grafisko saskarni un to dažādību.

izveidot rakstu izveidot testu

4 Linux ir pieejams NELIELS... Autors: arvislacis 2. daļa Mīti un patiesības par Linux operētājsistēmām

4. Linux ir pieejams NELIELS programmu klāsts.

Šim apgalvojumam, tāpat kā visiem pārējiem, daļēji varu gan piekrist, gan nepiekrist. Viss atkarīgs tieši no katra datora lietotāja vajadzībām, jo, piemēram, spēļu un multimediju programmatūras klāstā ir redzams diezgan liels programmu un rīku deficīts, taču tajā pašā laikā ir pieejami ļoti daudzi komandrindas, izstrādes un konfigurācijas rīki.

Kopumā Linux un atvērtā pirmkoda vidē lielākoties katra specifiska uzdevuma veikšanai eksistē vismaz viena programma, kas to var izpildīt. Problēma ir tajā, ka jaunajiem Linux lietotājiem un Windows cienītājiem aptrūkst pacietības meklēt iespējamās alternatīvas un risinājumus, vai arī viņi Linux OS vēlas izmantot tieši tādu pašu programmu, rīku, kas pieejams Windows vidē.

Var teikt, ka Linux sistēmu piedāvātā programmatūras klāsta ziņā ir izveidojies apburtais loks, jo daudzi lietotāji, programmētāji un izstrādātāji paši varētu izveidot kādu sev un citiem noderīgu programmatūru, izstrādājumu, bet viņi to nedara, jo viņus no Linux izmantošanas attur nelielais piedāvāto programmu skaits.

5 Linux NEATBALSTA Microsoft... Autors: arvislacis 2. daļa Mīti un patiesības par Linux operētājsistēmām

5. Linux NEATBALSTA Microsoft formātus.

Patiesībā šeit nav runa par to vai Linux atbalsta Microsoft formātus, bet gan par to cik labi Linux programmatūra un atvērtā pirmkoda rīki atbalsta šos formātus. No savas pieredzes varu teikt, ka ar katru dienu atvērtā pirmkoda rīki kļūst aizvien labāki un pilnvērtīgāki, ļaujot bez problēmām un datu zudumiem atvērt Microsoft Office dokumentus, izklājlapas un prezentācijas. Linux sistēmās pilnīgi droši var atvērt visus plašāk izmantotos attēlu formātus, skaņas un multimediju datnes.

Protams, Linux vidē neizdosies izpildīt vairumu Windows OS paredzēto programmu izpilddatņu (.exe formātā), lai gan ir pieejami Wine un Mono rīki, kas nodrošina vienkāršāko Windows programmu palaišanu. Jāatceras, ka Linux nav Windows, tā nav Windows kopija vai pakaļdarinājums, bet gan cita sistēma ar savu kodolu un uzbūvi, kurā ir atšķirīgas programmu izpilddatnes, datņu un direktoriju (katalogu) struktūra.

Šajā reizē tas arī ir viss. Zinu, ka gala rezultātā raksts ir izveidojies pietiekami apjomīgs, lai gan daudzas detaļas un faktus varēju izklāstīt vēl sīkāk, taču visticamāk šim rakstam netaps trešā daļa, protams, ja vien jums neradīsies labi argumenti, uzskati par Linux OS komentāros.

Droši izsakiet savas atsauksmes, kritiku, jautājumus un viedokļus komentāros. Būšu ļoti pateicīgs, ja ieteiksiet arī kādu tematu vai konkrētu tēmu (saistībā ar Linux un atvērtā pirmkoda programmatūru), par ko es iespējams varētu uzrakstīt kādā no saviem nākamajiem rakstiem. Labākos šī raksta komentētājus un ideju autorus iespējams apbalvošu ar nelielām (100-250) Spokiem.lv cepumu balvām.