Pašās beigās jūs varat doties uz Menu > Advanced > Network > Settings un pievienot proxy, tad jau būs pavisam labi. Google Chrome arī ir piejami šie spraudņi, bet dariet ko gribat Chrome ievāc dažādus datus, tikpat labi vispār aizmirst par drošību.
4. E-Pasts.
Tas nav nekāds noslēpums ka E-Pasta provaideri glabā jūsu datus, pat nesāksim runāt par Gmail un Inbox ir vispār traģēdija, kad runa iet par drošību. Jūs varat izmantot e-pastus, kas neglabā jūsu datus kā piemēram Proton-Mail vai arī izmantot FMG (Fake Mail Generator) lai viltotu reģistrācijas.
5. Proxy Serveri
Proxy Server: Principā tas ir kā papildus dators kurš laiž cauri pieprasījumus, tos apstrādā un atgriež atpakaļ to ko jūs pieprasijāt. Proxy Serveri tiek izmantoti dažādiem mērķiem - lai filtrētu saturu, apietu dažādus blokus un protams lai noslēptu identitāti un jūsu IP adresi. Jo vairāk proxy serveri, jo lielāka anonimitāte un labāka drošība, tomērt, ja jūs veidosiet pārāk daudz proxy serverus, kas laidīs cauri jūsu pieprasījumus, tas var ietekmēt ielādes laiku.
NEIZMANTOJAT OFFICIĀLOS PROXY SERVERUS, šie serveri tiek monitorizēti nepārtraukti, tas ir tik pat nedroši un dažkārt pat vēl nedrošāk nekā dzīvot bez aizsardzības.
Var izmantot arī VPN (Virtual Private Network), bet ar proxy serveriem vaidzētu pietikt.
6. PS (Packet Steganography)
Šis ir mehānisms, kuru ir ļoti grūti uzlaust. Pārāk gari būtu skaidrot ko vairāk par šo, bet droši varat meklēt informāciju, ja tas jūs interisē. (Iepazīties ar PS var šeit).
7. Pagātnes Dzēšana
Process ar kuru jūs dzēšat savu iepriekšējo identitāti. Lai kā jūs uz to skatītos vismaz kaut kas par jums plašajā internetā ir. Laiks to visu dzēst. Pirmāmkārtām jau dodaties uz Google un sākat meklēt savu informāciju, piemēram, pilno vārdu, e-pasta adresi un visu pārējo ko vien jūs varat iedomāties par sevi. Kad informācija tiek atrasta, dzēšat to un turpmāk izmantojat savu neīsto identitāti.
Neaizmirstat izmantot dažādus arhīvus, baltās lapas un zagto paroļu datubāzes un tamlīdzīgas mājaslapas lai atrastu visu iespējamo informāciju.
Esmu drošībā?
No vienas puses jā, bet tas nenozīmē ka jūs nevarat iekrist dažādās lamatās, ja jūs izdarijāt visu kas tika minēts, jums ir relatīva drošība, bet ir jāatceras par cilvēcisko faktoru, pat ja jūs esat apņēmies slēpt un aizsargāt savus datus, kurš var galvot par jūsu draugiem, ģimenes locekļiem utt.
Kā arī ja jūsu reālā IP adrese tiek atklāta (Kas ir iespējams arī ar visiem proxy serveriem), tad atkal jūs sāksiet no nulles, bet vismaz jūsu neīstā identitāte liks šiem ļaundariem pastrādāt nedaudz cītīgāk, pirms viņi iegūs visu nepieciešamo.
Tātad relatīva drošība arī ir drošība, diemžēl problēma ir nopludinātās un zagtās datubāzes, tām mēs klāt netiekam un dzēst mēs tās nevaram. Ja jūs izmantojat piemēram Inbox, diemžēl ir par vēlu, viņu datubāze ir gan zagta, gan pludināta, cerēsim ka jūsu Inbox e-pastā nav ne sūtījumu, rēķinu vai citu pakalpojumu informācija. Jātzīst ka pēdējā nopludinātā datubāze no Inbox par kuru es zinu bija 3 gadus atpakaļ, bet varbūt es vienkārši esmu kaut ko palaidis garām, tādēļ nevaru apgalvot, ka informācija par šiem 3 gadiem arī nav kaut kur brīvi piejama.
Ja nu jūs izdomājat veikt kādas nelegālas darbības, lai cik droši apslēpta ir jūsu privātā informācija, bez pareizajām zināšanām, labāk aizmirstat par ko tādu. Runa iet par (NSA) un (EDPS). Šie giganti uzskrāj datus jau gadiem ilgi, neviens nezina cik daudz un cik ilgi viņi to jau dara, un dievs vien zin kurš ir atbildīgais par klasificēšanu, jo ik pa laikam uzspeld dokumenti un dati no šīm organizācijām, kas ir pēc likuma klasificēti (Noslepenoti), tātad atliek vien domāt, ka kāds no iekšienes ir saistīts vai nu ar kādu hakeru organizāciju, vai dievs vien zin ko.
Lai nu kā, esat uzmanīgi internetā! Mēs esam par drošu internetu, cerams arī jūs!
Ja jums ir kāds interisējoš jautājums par drošību, vājajiem punktiem vai citiem jautājumiem, droši jautājiet, centīšos izveidot rakstu, kas paskaidros ko vairāk.
