1952.gadā, kad zēnam bija tikai seši gadi, viņš kopā ar vecākiem noskatījās filmu par pasaulslaveno itāļu tenoru operdziedoni Enriko Karūzo. Filmas iespaidā Hosē dziedāja filmā dzirdētās ārijas. Bieži vien kaimiņi, vecāki un abi vecākie brāļi rājās, tad zēns ieslēdzās vannasistabā un turpināja iemīļoto nodarbi. Un tikai tad, kad no vannasistabas atskanēja slavenā ārija La donna e mobile, tad rāšanās apstājās, un visi aizgrābti klausījās priekšnesumu mazā zēna izpildījumā. Zēnam tika rasta iespēja mācīties klavierspēli un dziedāšanu. Astoņu gadu vecumā, kad jau mācījās vispārizglītojošajā skolā , Hosē apmeklēja mūzikas nodarbības Barselonas municipālajā konservatorijā. Jau pēcgada bija viņa pirmā publiskā uzstāšanās valsts radio, kur viņš izpildīja slaveno La donna e mobile. Vēl pēc diviem gadiem jau debitēja Lielajā operā. Drīzvien jau nācās piedalīties operā "Bohēma", bet brīvajā laikā ar velosipēdu izvadāja kosmētikas preces no ģimenes uzņēmuma. Pēc vecāku ieskatiem vajadzēja apgūt kādu kārtīgu profesiju, un Hosē iestājās Barselonas universitātē, lai studētu ķīmiju. Mamma nomira ar vēzi un studijas nācās pārtraukt, un Hosē pievērsās mūzikai.