Eņģeļu marķīze -> tā pēc piedzīvojumu filmas Andželīna iznākšanas uz ekrāniem tika dēvēta jauniņā franću aktrise Mišela Mersjē. Skaistās Andželīnas likteņgaitas pielika punktu Mišelas karjerai. Lai gan Andželīnas loma viņu nosatādīja uz viena pjedestāla ar Bridžitu Bardo, Mišelai nācās `60 gadu beigās pamest Franciju un mēģināt atjaunot savu karjeru ASV (bez panākumiem).
Mišela piedzima 1939. gada 1. janvārī kā Jocelyne Yvonne Renée Mercier un izmisīgi vēlējās kļūt par dejotāju. Iegūstot dejotājas izglītību un līdztekus pirmajām mazajām kino lomiņām, aktrise nomainīja savu vārdu uz Michèle Mercier kā veltījumu savai mazajai māsiņai, kura traģiski nomira 5 gadu vecumā.
Mišelas Mersjē dzīve ir viņas spēlēto filmu un izvēlēto lomu atspoguļojums. 40 gadu garumā viņas spēlētā Andželīna nenozuda no TV ekrāniem. Andželīnas dzīve ir gandrīz kā manējā, viņa skrien pakaļ mīlestībai, Viņas mīlestībai, būt es pati, Mišela -> tas ir viss ko es vēlējos no dzīves. Ir grūti būt skaistai sievietei! Es biju Andželīna un Andželīna bija es. -> tā par savu lomu izteicās MM. Mišela nogrieza matus un izvēlējās diametrāli pretējas lomas, spēlēja 50 citas sievietes, bet nekas nelīdzēja -> viņa bija un palika Eņģeļu marķīze Andželīna. Visi vīrieši mēģināja pavest Andželīnu, nevis Mišelu, līdz pienāca brīdis, kad Andželīna vairs nespēja nekādīgi kaitēt. Mišela Mersjē vienmēr atradās ceļā starp Italiju un Franciju līdz devās uz ASV, lai producētu tādas filmas kādas pati vēlējās. Vientuļa, gandrīz aizmirsta un pilnīgi bez naudas, Mišela Mersjē atgriezās Parīzē, lai pievērstos teātrim un skatuvei, bet 1998. gadā atgrieztos arī lielajā kino.
1987. gadā pirmizdevumu piedzīvoja aktrises autobiogrāfija -> Andželika ar zaudēto sirdi -> stāsts par aktrises dzīvi, kura slavu pazina tikai kā Eņģeļu marķīze Andželīna. 2002. gadā iznāca otrais aktrises atmiņu krājums -> She's not Angélique!
