Beidzot tapusi nākamā daļa par latviešiem, kuri izcēlās pasaules mērogā. Šoreiz raksts tikai par sportistiem. Varu derēt, ka arī tu, lasītāj, esi līdzi jutis kādam no šiem sportistiem, tādeļ tavām acīm tieši šie varoņi!
Nu tad izbaudiet rakstu!
Beidzot tapusi nākamā daļa par latviešiem, kuri izcēlās pasaules mērogā. Šoreiz raksts tikai par sportistiem. Varu derēt, ka arī tu, lasītāj, esi līdzi jutis kādam no šiem sportistiem, tādeļ tavām acīm tieši šie varoņi!
Nu tad izbaudiet rakstu!
Inese Jaunzeme (1932-2011) - Izcila latviešu šķēpa metēja, kura 1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. Papildus šim izcilajam panākumam, Inese bija arī četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960), kā arī 1956. un 1957. gadā tika atzīta par Latvijas populārāko sportisti. Praktiski var teikt, ka Inese bija Latvijas šķēpmešanas tradīciju aizsācēja, jauno šķēpmetēju iedvesmotāja. To ievēroja arī valsts galvenās amatpersonas un tādēļ Inese 2001. gadā saņēma Trīs zvaigzņu ordeni par nopelniem valsts labā.
Ernests Gulbis (1988) - Visu laiku labākais Latvijas tenisists, kurš 2011. gada februārī ATP rangā ieņēma augsto 21 pozīciju, bet šobrīd 24. Tā pa īstam pasaules acīs kļuva ievērojams, kad 2010. gadā izcīnīja pirmo ATP vienspēļu turnīra titulu, uzvarot Delrejbīčā. Tajā pašā 2010. gadā Ernestam bija jāspēlē ar pasaules labākajiem tenisistiem, un viņš to darīja teicami - pirmo reizi izdevās pieveikt Rodžeru Federeru (Pasaulē labāko tenisistu). Tad sekoja neliels kritums, līdz otro reizi Ernestam izdevās izcīnīt ATP titulu, uzvarot 2011. gadā notiekušajā Farmers Classic turnīrā Losandželosā. Un tas nav viss, jo šogad Ernestam izdevās otro reizi karjerā triumfēt Delrejbīčas turnīrā, tādējādi gūstot savu trešo ATP vienspēļu titulu. Jācer, ka viņš izcīnīs vēl pāris ATP titulus, jo šobrīd atrodas lieliskā sportiskajā formā. Kopumā jau icīnījis 4 vienspēļu titulus.
PS: Video redzama jautra intervija ar Ernestu --> Ernests savā elementā!
Jānis Daliņš (1904-1978) - Izcils latviešu soļotājs, kurš 1932. gada Losandželosas Olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu, kas reizē ir arī pirmā neatkarīgās Latvijas sportistu izcīnītā Olimpiskā medaļa. Savu otro lielo panākumu Daliņš izcīnīja divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā, kurš norisinājās Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīnīja pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visas distances garumā.
Jānis septiņas reizes laboja pasaules rekordus: 1932. gadā - 40 km (3.31:08) un 25 jūdzes (3.32:26); 1933. gadā 20 km (1.34:26), 15 jūdzēs (1.56:09), 25 km (2.00:45) un divu stundu soļojumā (24 843,55 m); 1937. gadā 30 km (2.37:37). 40 reizes labojis Latvijas rekordus (no 1500 m līdz 50 km distancēs). Personiskie rekordi: 10 km - 44:45.8, 20 km - 1.34:26, 30 km - 2.31:30, 50 km - 4.37:50. Par saviem izcilajiem panākumiem 1932. gadā tika arī apbalvots ar piektās pakāpes Triju zvaigžņu ordeni.
PS: Attēlā Jānis Daliņš priekšplānā. Bilde piefiksēta interesantā brīdī, kad aiz viņa esošais sportists skrējis (tikai skrienot ir lidojuma fāze), bet tas netraucē Jānim būt pirmajam.
Ineta Radēviča (1981) - Nu jau bijusī Latvijas vieglatlēte, kuras pamatdisciplīna bija tāllēkšana. Ineta ir nevien skaista, bet arī ļoti izcila tajā ko dara. Viņa ir 2010. gada Eiropas čempione tāllēkšanā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja. Visai žēl, ka 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Ineta palika 4 vietā ar 6.88 m tālu lēcienu, atpaliekot no trešās vietas par vienu centimetru. Bet vismaz pirms karjeras beigām parādīja pasaulei, uz ko viņa ir spējīga. Japiezīmē vēl to, ka Inetai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā - 6.92 m.
PS: Video ar Inetas rekordlecienu --> Ineta Radēviča Eiropas čempione!
Jeļena Čelnova-Prokopčuka (1976) - Visu laiku labākā Latvijas maratoniste, kura 2005. un 2006. gadā uzvarēja prestižajā Ņujorkas maratonā. Viņa ir starp tām 6 sievietēm Ņujorkas maratona vēsturē, kas tur triumfējusi vairāk kā vienu reizi. Piedalījusies arī četras reizes Bostonas maratonā, divas reizes iegūstot otro vietu un divas reizes ceturto. Bet Jeļena ne tikai skrien maratonu. Viņai pieder Latvijas rekordi sešās disciplīnās: 3000m - 8:42,86, 5000m - 14:47,71, 10000m - 30:38,78, 10km - 31:33, Pusmaratonā - 1.08:07 un maratona distancē - 2.22:56. Latvijā Jeļenai nav līdzīgu pretinieku, jo Latvijas čempionātos dažādās distancēs ir triumfējusi 48 reizes.
Martins Dukurs (1984) - Par supemenu dēvētais Latvijas skeletonists, kurš 2010. gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba godalgu. Par šo izcilo sasniegumu saņēma valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd skeletonā Martinam nav līdzīgu, jo viņš ir četrkārtējs Pasaules kausa izcīņas uzvarētājs, kā arī divkārtējs pasaules un četrkārtējs Eiropas čempions. Martins ir vienīgais neatkarīgās Latvijas sportists, kurš uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Un, protams, vēl jāpiemin to, ka kopumā Martins ir jau uzvarējis 25 pasaules kausa posmos.
PS: Video ar Martinu darbībā --> Latviešu supermens!
Staņislavs Olijars (1979) - Izcilākais Latvijas barjersprinteris, kurš uzvarēja 2000. gada Eiropas čempionātā telpās un 2006. gada Eiropas čempionātā ar laiku 13.24. Viņš ir viens no retajiem Eiropiešiem, kurš spējis konkurēt un uzvarēt pasaules barjersprinta lielvalstu sportistus - 2004. gada olimpiskajās spēlēs ieguva 5 vietu. Staņislavam pieder Latvijas rekords 110m barjerās - 13.08. Ar šo rezultātu viņs ir 24 labākais barjersprinteris vieglatlētikas vēsturē. Par viņu savulaik ātrāk spējuši skriet tikai četri Eiropieši - vācietis Florians Schwarthoffs, francūzis Ladji Doucoure, brits Tonijs Džarets un brits Kolins Džeksons. Pat lielās krievijas rekords šajā distancē ir sliktāks. Jāpiezīmē vēl to, ka šī gada sākumā Staņislavs paziņoja par karjeras beigšanu.
PS: 2006 gada Eiropas čempiona skrējiens - Staņislavs var visu!
Jānis Lūsis (1939) - Izcilākais latviešu šķēpmetējs. 1964. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, bet pēc 4 gadiem Minhenē kļuva par Olimpisko čempionu. Bet Jānis pie tā visa neapstājās un turpināja iesākto, iegūstot 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē sudraba medaļu. Jānis ir vienīgais latvietis, kam izdevies izcīnīt visu trīs kalumu olimpiskās medaļas. Papildus olimpiskajām medalām ir izcīnījis arī 4 Eiropas, 12 PSRS un 1 Latvijas čempiona titulu. Divas reizes labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā - 1968. gadā 91.68, bet 1972. gadā 93.80 metri. 1987. gadā IAAF viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē. 1999. gadā Jānis saņēma trešās šķiras Triju zvaigžņu ordeni un 2009. gadā balvu par mūža ieguldījumu sportā.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu! :)
Pirmā daļa--> http://spoki.tvnet.lv/slavenibas/Latviesi-kuri-iekaroja-pasauli/637467
Otrā daļa --> http://spoki.tvnet.lv/slavenibas/Latviesi-kuri-iekaroja-pasauli-2/638129
Citi interesanti raksti, protams Šeit!
PS: Paldies archijsable, pampers09, Plušķainītis par jūsu komentāriem, kuros sniedzāt slaveno personu vārdus, lai šis raksts taptu.
PPS: Izsaki savu domu, par kuriem Latviešiem veidot beidzamo daļu! Varbūt tieši Tu tad tiksi pieminēts manā nākamajā rakstā
Heh, atgādināji par tādiem kā Prokopčuka un Olijars. Prokopčukas vinnētie Ņujorkas maratoni, uhh. Uuun Martins Dukurs
bāc... zini šajā nakts laikā pat iedomājies nebiju kko darīt izņemot iedzert aliņu un iet gulēt,bet uzdūros tavam rakstam un tici... bija to vērts... paldies tev ;)mēs esam MAZA valsts,bet visu laiku pierādam to ka esam SPĒCĪGĀKĀ VALSTS PASAULĒ..MŪS NEVIENS NEVAR PĀRSPĒT TĀ PA ĪSTAM ;)
Kristers Serģis - pieckārtējs pasaules čempions motokrosā blakusvāģu klasē.
Helmuts Balderis -
1978: Pasaules un Eiropas čempions, PSRS čempions 1979: Pasaules un Eiropas čempions, PSRS čempions 1980: Olimpisko spēļu vicečempions, PSRS čempions 1983: Pasaules un Eiropas čempions, rezultatīvākais PSRS čempionāta hokejists 1998: Uzņemts hokeja slavas zālēValdis Valters - 1982. gada pasaules un divkārtējs Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs
Uļjana Semjonova - bez komentāriem, titulu nosaukšanai vietas par maz, atsevišķa raksta vērta.
Īstenībā laba rakstu sērija Te baigi var izpausties, un tik ātri neaprausies. Heh vēl jau mūziķu mums ir daudz un arī jauno sportistu, piem Matīss Karro, Šlēgelmilhs ūn citi
10000m - 30:38,78, 10km - 31:33
Ak 10.km un 10 000 metri atšķirās?
Bet raksts kā vienmēr labs un interesants, it sevišķi par Jāni Daliņu, nezināju par to lidošanas fāzi.
10000m - 30:38,78, 10km - 31:33 Kaut kas nerīmējas- attālums vienāds, laiks dažāds.
Bet raksts labs!
Derētu te ielikt arī mūsu čempiņus- volejbolistus, kas pagāšgad salauza sirdis Amerikāņiem
Nez vai mani sportiskie panākumi var sašokēt vai kā savādāk. Sports ir sports... jā, meisterībai jābūt, bet ari liels panākumu faktors ir veiksme, pašsajūta konkrētajā dienā, psiholoģiskā sagatavotība un tt.
Pēc būtības sports ir izklaidei un veselības, fiziskās formas uzturēšanai...jauniešiem rakstura veidošanai un tml.
Ja kāds dabū piemēram pirmo vietu volejbolā vai hokejā, nekas jau no tā valstī vai cilvēka dzīvēs nemainās...dabū medaļu, atzinumu, nosvinam un viss. dzīves apstākļi cilvēkiem spožāki nekļūst vai kā savādāk. vienīgais pluss - emocionālais devums.
Bet par rakstu protams +++