Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
3
25
« 1  2  3 »

Ādolfs Hitlers


Pirmdien, 19.apr., 43.g. 1.lpp.


Rīt , 20. aprīlī, svin savu dzimšanas dienu virs, kas vada Eiropas gigantisko cīņu pret boļševismu un plutokratijām. Tas ir vācu tautas Vadonis un Vācijas reichskanclers Ādolfs Hitlers. Viņš patlaban atrodas pašos spēka gados - kļūst 54 gadus vecs.

Tas vīrs, uz ko šodien vērsis visas pasaules acis, boļševisma iznīcināšanu ir uzņēmis par savu mūža darbu. Nešaubīgo ticību šai savai sūtībai viņš apliecināja 20 gadus atpakaļ tiesas priekšā, pirms aiz viņa kā bīstama dumpinieka aizvērās Landsbergas cietuma durvis. Un savu vārdu viņš ir turējis. Līdz šim bieži ienīstais un nievā-tais fantasts drīz vien pārvērtās par valstsvīru, ko uz saviem pleciem pacēla vācu tautas miljoni un aizvien spožāka triumfa gaitā ielika viņa rokas augstāko varu. Jo augumā auga pārliecība, ka viņš ir vienīgais, kas var glābt no chaosa. So chaosu, ko sevī nesa demokrātija kā žīdisma un boļševisma atspulgs, Ādolfs Hitlers novērsa un pārvarēja ar drošu roku. Viņš izdzina tautu vampīrus no _ Vācijas. Pec tam viņš palīdzēja Spānijai, Ungārijai, Rumānijai. Bez Ādolfa Hitlera no žīdiem un boļševikiem nebūtu tikusi pasargāta Norvēģija un Francija. Bez viņa sen jau gulētu drupas lepno somu brīvības granīta obelisks. Un latviešu masu kapi nebūtu tikai dažus desmitus metru gari, kā centrālcietuma sētā, Baltezerā un pie Juglas, bet drausmīgais miroņu klāsts stieptos neskaitāmu kilometru garumā. Jo boļševiki gribēja, lai latviešu zeme kļūst par latviešu kapsētu.

Sešos miera gados, ko Ādolfam Hitleram bija no likteņa ļauts lietā likt pēc varas pārņemšanas, viņš paveica brīnišķīgus darbus. Viņš nodibināja darba mieru un sociālo taisnību. Lika jaunus pamatus tautas tiesībām un mākslai. Ievadīja morāles un veselības principus ģimenes attieksmēs. Nostiprināja zemnieku stāvokli un no jauna uzņēma tautas vidū strādniecību. Izbūvēja un uzcēla simtiem ceļu, tiltu, sabiedrisku ēku. Atdeva savai valstij starptautisko cieņu, izbeidzot pazemojošus līgumus. Radīja Lielvāciju, apvienojot visus vāciešus viņu etnogrāfiskajās robežās.

Bet pāri visam, Vadonim turklāt izdevās šais nedaudzajos gados uzkrāt savā tautā milzīgu morālisku, materiālu un arī fizisku spēku, tā ka 1939 gada karu jaunā Vācija varēja uzņemties pilnā apbruņojumā, kā Atēna, kas dzimusi no Ceisa galvas. Ir tiešām brīnums, kā atbruņotā, okupētā un kontrolētā zeme, kas drīkstēja turēt likai dažus pulkus karavīru, bez lidmašīnām, artilērijas un zemūdenēm, ko pie tam izsūca un nospieda reparāciju un demokrātijas radītais materiālais sabrukums, varēja iegūt un attīstīt tādu spēku, kas dažās nedēļās pārvarēja un salieca rietumnieku - bijušā kara uzvarētāju modernākos cietokšņus un vislabāk bruņotās, skaitliski līdzvērtīgās armijas.

Ādolfs Hitlers radīja Eiropas centru, no kā akās visas Eiropas organizēšana pēdējai, izšķirī-gai cīņai. Šī cīņa vēl nav galā. Mēs to izjū-tam katru dienu, un tā arī vajag būt. Jo tagad notiek spēku mērošana, kas var izšķirt cilvēces likteņus uz gadu tūkstoti. Ir noticis tas, par ko nevarēja ne sapņot mūsu tēvi šā gadu simteņa sākumā, kas sevi turēja par apgaismības bērniem, kas domāja, ka civilizācijas un kultūras labumi nekad nebeigsies, ka ikvienu godīgu darba rūķi allaž sagaidīs mierīgas vecuma dienas. Šī ilūzija sašķīda kā papīrs peļķē. Pret Eiropu vē-lās tāds mongoļu viesulis, kāds vēl nekad nebija piedzīvots: primitīva laupīšanas un iznīcināšanas dziņa, iemiesota modernākajā apbruņojuma technikā.

Adolfs Hitlers stājās šai vētrai pretī un vienīgi viņš varēja to, jo bija savai sūtībai idejiski sagatavojies. Ādolfs Hitlers ieies vēsturē kā vīrs, kas cilvēci paglābis no boļševisma. Ja arī viņa līdzšinējo sasniegumu jau pietiek, lai tā vārdu daudzinātu gadu simteņiem, tad pēdējā cīņa būs visgrandiozākā un uzvara visspožākā. Ādolfs Hitlers nav tikai patstāvīgs, oriģināls domātājs, viņš tiešām ir vēstures ierocis, ko franči apzīmē ar vārdu l'Homme Prēdēstinē. Jo sadursmei starp kultūru un nekultūru bija jā-nāk, elementārā divkauja bija nenovēršama. Cik sīkas, nenozīmīgas mums tagad liekas diplomātu apspriedes un ķildas par robežām un mandātiem, par pilsētām un zemes gabaliem, palasoties 1920.-39. gadu laikrakstosļ Arī pagāju-šais, tā sauktais lielais karš izceļas nenozīmīgu iemeslu dēļ, un miera konferencē, kas to noslē-dza, pasaules jaunā karte tika lipināta no _ sīkam mozaīkām. Notika saimnieciska kaulēšanas, kas darītu godu katram priekšpilsētas veikalam. Bet neviens neredzēja vai negribēja redzēt sarkano mēri, kas draudēja austrumos, pie kam liela krievu tauta tam bija nodevīgi atstāta par inkubācijas trusīti.

Vienīgi Ādolfa Hitlera ārpolitiskā koncepcija dibinājās uz pasaules uzskatu pretišķībām, un tā tikpat tālu pārspēja vakarzemju politiķu novecojušās dok'rinas, ka Napoleona k->-a vešanas māksla 18. gadu simteņa stratēģiju un taktiku.

Ādolfs Hitlers nojauta, ka pienācis laiks domāt -kontinentu mērogā Ne lepnas pilsētas un ne atsevišķas valstis noteiks Eiropas seju, bet visu kultfirtis tautu kopība. Tagad jāatmet partikulStiĒma lukss jo cilvēcei, slavenajam baltajam vīram kultūras pionierim ar nāvīgu ienaidu acīs raucās apbruņots ārprāts: boļševisms.

Ādolfa Hitlera nopelns ir tas. ka viņš izkala idejiskos ieročus, ar ko stāties pretī nihilismam un mežonībai. Reakcijas spēki bija tam par vā-jiem un par sadilušiem, demokrātijas par gļēvām un kompromitētām. Sociālisms šķietami veda uz boļševismu.

Ādolfs Hitlers radīja nacionālo sociā-lismu - spēcīgu idejisku kustību, kas varēja vienot un sajūsmināt miljonus, nesaucot tos atpakaļ, bet tikai uz priekšu, stādot plašus sociālus mērķus par labu visiem, pie tam neiznīcinot cilvēces līdzšinējos sasniegumus nākotnes vārdā, saglabājot veco kultūru tautām un atļaujot arī cilvēkam paturēt viņa brīvo personību.

Turpmāk īsumā apcerēsim apstāklis, kādos radās, kādos bija jārodas nacionālsociālisma mā-cībai.

C ilvēces likteni virza uz priekšu lieli gari, to noteic dziļas un gudras mācības, kas sa-ņem laužu prātus kā skavās, veseli jauni laikmeti sākas ar grāmatām, no kūpu lapām staro spožas un kaislas idejas. Bieži pēcnieki brī-nās, kā acīm redzot skaidrai domai un vienkār-šai patiesībai' bijis vajadzīgs tik ilgs laiks, līdz tā kļuvusi par vispārības _ atziņu. Bet cilvēces gars aug lēnām un smagi, ka jau milzis. Arī mācības par sabiedrību un valsti izveidojas, pārveidojas tikai gadsimteņos. Kā Rodēna «Domātājs», blu-ķaini monumentālais pasaules pilsonis risina savas problēmas gausi un ar milzīgu piepūli. Daž-reiz teorijas, ko vispār pazīst kā «pēdējo vārdu», uz d-iudziem gadu desmitiem novirza pētnieku un sludinātāju. ' kā arī to sekotāju miljonu prātus neceļos. Tad nākas atzīt maldīšanos, griezties kā-du gabalu atpakaļ un sākt par jaunu. Tā milzums enerģijas izšķiests veltīgi un daudzas dzīves nodzīvotas nelaimīgi. Dumpjos un revolūcijās simti un tūkstoši godīgu cilvēku nolikuši galvas par ideāliem, kas sevī slēpuši faktisku kļūdu, kā Ma-ķedonijas karaļa dārgakmenis - tārpu. Bet ar visām ciešanām, maldiem un katastrofām tas vilciens, ko sauc par progresu, tomēr neatlaidīgi, kaut lēnām, kustas uz priekšu.

Līdz 18. gadu simtenim ļaudis ticēja, ka pareiza un laba sabiedriska iekārta ir tīra prāta jautājums, ka to iespējams izdomāt un uzstādīt neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem, it kā laba pulksteņa mechanismu. Da-žādi autori atšķīrās tikai' ar to, ka ieteica dažā-dus paņēmienus Platons domāja, ka cilvēce kļūs laim īga, ja katram būs noteikta sava dzīves kārtība un valdnieku krēslos sēdēs filozofi. Makiavelli sludināja, ka valdniekam jādara viss, lai paturētu varu, un ka mērķis attaisno līdzekļus. Hobss iztēlojās valsti kā milzīgu organismu - Leviatanu. Monarchi paši, kā Fridrichs Lielais, franču Ludviķis un Katrīna II rakstīja traktātus par valdīšanas jautājumiem un uztvēra valdīšanas pienākumu kā tīri technisku uzdevumu. Par savas varas pamatiem viņi nešaubījās.

Franču revolūcija pasludināja jauno principu, ka vara nenāk no Dieva bet no tautas. To jau iepriekš ar saviem rakstiem sagatavoja revolūcijas filozofi: Voltērš, kas izsmēja Dieva iestādīto kārtību, Ruso, kas sludināja atgriešanos pie dabas un pie vienkāršības un izskaidroja valsts rašanos sabiedriskā līguma ceļā, Monteskjē, kas prasīja varas dalīšanu.

1 Q S adu simteņa beigas ticēja visu cilvēku J.O. vienādībai. 19 . gadu simtenis liecina par " nemitīgu cenšanos izvest šo vienādību un vienlīdzību dzīvē. Tas ir liberālisma gadu simtenis. Bet demokrātija, piešķirdama visiem - kā bagātajiem, tā nabagajiem formāli vienādas tiesības un pielaizdama neierobežotu patvaļu ikkatrā saimnļeciskā rīcībā, faktiski radīja plūtokratijas varu un atstāja plašās nemantīgo masas tumsība un nabadzībā.

Pateicoties technikas milzu attīstībai, saule. kas uzlēca 20. gadu simteņa pirmā dienā, ieraudzīja no vienas puses kapitālu koncentrāciiu un miljardieru valdniecību . no otras - strādnieku miljonus, kas kā draudošs mūris ielenca un pilis, ar tumšu rūkoņu dzina revo" aģitāciju un *avās dziesmās solīja visu „veco pasauli" sagāzt.

Strādnieku prātus bija iekarojusi jauna mā-cība - sociālisms. Ne tas ideālistiskais sociālisms, ko sludināja 18. g. s. un 19. gadu simteņa sakuma prātnieki un fantasti: franči Sen-Simons, Furjē, Lui Blans, angļi Tomass Mūrs. Ovēns vai Kromvela laika nevellen („nolīdzinā-tāji», bet gan sociālisms vismateriālākajā, visnegarīgākajā veidā, kāds tas bija izveidojies žīda Marksa smadzenēs un kura atbaidošāko inkarnā-ciju tagad redzam Padomju savienībā.

Marksisti sludināja, ka nav nekādu patstā-vīgu garīgu vērtību, ka visas tās ir tikai biolo-ģiskās eksistences cnimēriska .. virsbūve", ka nav tikumisku vērtību, jo morāli izgudrojuši «pilsoņi" savas šķiras interesēs, ka nav reliģijas, jo Dievs ir izdomājums, ka nav ne tautas, ne tē-vijas, jo viss tas ir to pašu „pilsoņu" - uzņē-mēju izdomājums. Strādniekam nav nekā, iz-ņemot kailas rokas un vēderu, bet viņam nekas arī nav vajadzīgs. Jāsavienojas tikai _ dažādu zemju proletāriešiem, jāpārņem vara savās rokās un jānodibina vienas šķiras - proletariāta diktatūra, kurā tad it kā radīšoties jauna - «taisnī-gāka» sabiedriska iekārta.

Marksa mācība, noliedzot cilvēkam visu, kas viņu atšķir no lopa, un iestāstot strādniekam, ka tas ir visnožēlojamākais radījums, kam nedrīkst būt pat tautības un ticības, kas nedrīkst pazīt mīlestību un pienākumu, - vismaz teorētiski radīja to verga tipu. ko tagad izdevies realizēt Krievijā kā „brīvās padomju zemes pilsoni". Markss tikai vēl nepasacīja, kas būs noziedznieki - šo vergu valdnieki, kas būs ,.proletāriāta diktatūras" realizētāji: tiem bija jā-būt žīdiem, kas šo pseudomācību bija izgudrojuši savās nacionālajās interesēs, lai ar strādnieku palīdzību sagrautu demokrātiju, gluži kā ar demokrātu palīdzību žīdi un to kalpi bija sagrāvuši karaļvalstis. Ja tiešām visu zemju marksistiem izdotos savienoties, tad pasaulē iestātos žīdu ķē-niņa diktatūra: būtu atnācis tas mesija, uz kuru Kaina dēli gaida jau tūkstošiem gadu.

Ādolfs Hitlers bija tas, kas apstulbotajai pasaulei atvēra acis un parādīja žīdiskā marksisma necilvēcīgo dabu, kas atklāja cilvēces naidnieku slepenos nodomus un deva jaunu cerību cilvēces labākajiem gariem, kas jau bija pilnīgi vīlušies, redzot visu līdzšinējo politisko mācību bankrotu. Gan arī pirms viņa bija virzieni un politiķi, kas apkaroja kā demokrātismu, tā marksismu. Bet visi tie aicināja atpakaļ, bija reakcionāri un tādēļ masām nepieņemami. Ko varēja dot modernam cilvēkam, teiksim, franču vai arī citu zemju monarehistu garīgā bagāža, kuriem viss spēks bija nelaimīgo karaļu filantropisko darbu cukurūdeņainos aprakstos. Darba cilvēks nevarēja arī jūsmot par dažādo aristokrātu partiju mācībām, kas bija lepni ar savām vēsturiskajām privilēģijām un noskatījās no augšas uz tiem, kam sastrādātas rokas. Beidzot nevarēja to apmierināt arī demokrātu tukšā pļāpāšana, kas sludināja ticību katra cilvēka iedzimtajam cēlumam, bet slepus pielūdza naudas maku.

P retēji marksismam, kura mācība kā gala mērķi vismaz teorētiski paredz valsts „atmiršanu", nacionālsociālisms atzīst un aizstāv valsti. Taču t§ nav ,.termītu" valsts, kur pavalstnieki būtu pelēka masa bez kādas īpatnības. Nacionālsociālisms pirmā vietā nostāda tautu un valsti uzskata tikai kā tās dzīves formu. Tautas un viņas dzīvības jēdzieni nacionālsociālismam ir vissvētākie. Tauta cieši saistīta ar rasi; rasē un tās asiņu sastāvā nacionālsociālisma teorija atrod visas īpašības, kas noteic ka tautas, tā viņas atsevišķu individu vērtību.

Tādēļ ikviens tautas loceklis, kam dārgs senču mantojums, var but lepns ar savu tautu: arī vienkārša darba strādniekam vairs nav jāmokās ar mazvērtības kompleksiem, viņam nav sevi jā-uzskata par likteņa pabērnu bež tēvijas un mā-jas. Nacionālsociālisms augstu vērtē ikvienu ra-žīgu darbu, turpretim kārtu privilēģijas neatzīst. „Ir tikai viena dižciltība: darba dižciltība," saka Ādolfs Hitlers.

Vispār, nacionālsociālisma uzskatos svarīga loma ir snieguma principam (Leistungsprinzip). Katram pienākas saņemt pēc viņa nopelna: tā arī ir augstākā taisnība, ko formulēja jau Platons un kas iemiesota Romas tiesībnieku darbos.

Uzsverot nacionālisma pirmšķirīgo nozīmi, Ādolfs Hitlers tikpat lielu vērību veltī sociālajam momentam. īsts sociālisms izpaužas valsts vienmērīgā un taisnīgā gādībā par visiem pilsoņiem . Nacionālsociālisms atzīst privātīpašumu kā personīgās iniciatīvas stimulu un rīcības brīvības nodrošinātāju darba vadītājam, bet tas neatzīst neierobežotu uzņēmēja patvaļu kā kapitālisma hipertrofijas, citu pilsoņu izsūkšanas formu .

Šo Jauno mācību pasaulei pasludina vēl nekad vēsturē nepiedzīvoti lielgabalu pērkoni . Cilvēce ir nostājusies krustcelēs: uz priekšu vai at-ņakaļ, uz dzīvību vai postu. Visi krietnie, godīgie nevairās no cīņas un tic jauno principu uzvarai.

Ari latviešu tautā Ādolfa Hitlera darbs un cīņa rod arvien dziļāku atbalsi, jo ir skaidrāks par skaidru, ka no viņa cīņas atkarīgs mūsu pasaules daļas, mūsu tautas mūsu zemes un mūsu pašu liktenis. Mūsu zemē šī milzīgā Eiropas aizsardzības kara jēga un vajadzība ir jūtama ik uz sola. gan dziļas skumjās atceroties boļševiku nosal'nātos vai aizvestos tuviniekus gan vērojot bricsmisās austrumu varas atstātos postījumus. Ādolfs Hitlers ir tas. kas mūs pēdējā brīdī izglāba no drošas boj ā ejas un kura kara pulkiem pievienojušās ari mūsu cīnītāju vienības, lai kopēji noslēgtu pēdējos rēķinus ar Dieva un cilvēces ienaidnieku.

Pateicības jūtu pārņemta latviešu tau*a atceras Ādolfu Hitleru viņa dzimšanas dienā.

 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
1.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
2.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
3.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
4.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
5.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
6.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
7.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
8.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
9.
 Autors: ĢenerālisHansijs Ādolfs Hitlers - 1943
10.
« 1  2  3 »
3
25
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [72]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Ulrihs avatars
Medaļa JubilārsMedaļa ZebraMedaļa Patīk komentārs
  Ulrihs 05.07.18 14:28
4
0

atbildot uz ĢenerālisHansijs komentāru " Vispār šīs definīcijas ir izrakstītas no LR ... "

Piedāvā savus pakalpojumus kremliniem un ušakoviešiem, tie arī dzied visu laiku, ka Sarkanā armija bija draugi un atbrīvotāji  

Un ja reiz no LR likumdošanas, tad jau nav grūti nocitēt no kurienes, ne?  

Zemgals prezidents? Tas nekas, ka viņš mira 1939.gadā?

Ostlande pakļāvās Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete (Reiha ministrs okupētajās Austrumu teritorijās) . Redz pat vācieši paši neslēpa, ka tās ir "okupētās teritorijas".

matss avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Draugu draugsMedaļa 2. gabaliņš no konkursa
  matss 03.07.18 20:05  
2
0
atbildot uz ĢenerālisHansi.. komentāru " Jā, taču puse no tiem nebija nāvējoša rakstu... "Hitlers ir 3. vietā jo 1. Fidels Kastro (638 atentati) 2.Albanijas karalis Zogu 1 (nav ne jausmas kas tastads) (55 atentati)
ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 12:40
3
1

atbildot uz blackops komentāru " Mēs sitīsim tos utainos un tad tos zilg... "

Nevajag jaukt ķeizara vāciešus ar Hitlera vāciešiem. Dziesmā minēti ķeizariskie zilpelēkie.   

matss avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Draugu draugsMedaļa 2. gabaliņš no konkursa
  matss 03.07.18 13:55  
2
0
piem 1944. gada 20.julijā mēģinaja nogalināt ar portfelī pasleptu bumbu Adolfu Hitleru
matss avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Draugu draugsMedaļa 2. gabaliņš no konkursa
  matss 03.07.18 14:09  
2
0
42 atentata meģinajumi Ādolfam Hitleram
ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 22:02
2
0

atbildot uz matss komentāru "Hitlers ir 3. vietā jo 1. Fidels Kastro (638 a... "

Hitleram arī varētu būt pat vairāk kā Zogam (?), jo tie 42 ir tikai no vienas puses, bet ienaidnieku daudz. Turklāt skaitās arī tie atentāti, kas izjuka jau pašā sākumā un tālab nav zināmi.

matss avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Draugu draugsMedaļa 2. gabaliņš no konkursa
  matss 03.07.18 19:59  
2
0
atbildot uz ĢenerālisHansi.. komentāru " Jā, taču puse no tiem nebija nāvējoša rakstu... "tiesa kas tiesa
ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 04.07.18 20:01
2
0

atbildot uz Mahitoo komentāru " tev tvaika ielā internetu beidzot pieslēguši... "

Hmm, līdz šim par tādu ''tvaika ielu'' pat dzirdējis nebiju. Tev gan acīmredzot tās ir otrās mājas, ja jau tu mums tik zinošs...

Neesmu Reiha finanšu ministrs, lai varētu tev konkrētus vārdus nosaukt. Pats pamekē! Zinu, ka Dietrihs Ekharts un Nīčes māsa maksāja, bet pats meklē, pats!

P.S. Es komentārus strīdu laikā nekad nevērtēju (slinkums). Kādam citam tu nebūsi iepaticies, draudziņ!

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 04.07.18 20:03
2
0

atbildot uz Drakonvīrs komentāru " Par Tēviju tā jau domāju,  bet jaunā Eir... "

http://nseuropa.org/Latvian/Index.htm

Anonīms
motorhead 02.07.18 17:42
2
0

Pilnīgi piekrītu. Heil!

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 12:38
2
0

atbildot uz Mahitoo komentāru " šis raksts nekādā veidā neizskaidro to, kā p... "

Es arī interesējos un zinu atbildi. Hitleram bija ļoti daudz bagātu atbalstītāju, kas sponsorēja milzīgas naudas summas. Katrs partijas biedrs maksāja un tika veiktas ziedošanas kampaņas. Vēlāk, izrēķinoties ar ienaidniekiem, konfiscētie līdzekļi arī nonāca valsts kasē. Tad vēl tādi ''sīki'' ieņēmumi kā ieguvumi no dažādiem rīkotiem pasākumiem (zirgu sacīkstes, mākslas festivāli, dziesmu svētki (jā, arī viņiem tādi bija), sezonālie kultūras pasākumi, sporta spēles, utt).

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 12:45
2
0

atbildot uz Ulrihs komentāru " Tas tikai tavos slapjajos sapņos tā. Realitāt... "

Nezinu, kas notiek tavā fikcionālajā realitātē, bet morāls noziegums ir saukt Hitleru par ''noziedznieku''.

Latvija tika atbrīvota, nevis okupēta. Finansiālos zaudējumus radīja karadarbība, kad ienaidnieks atkāpjoties visu cītīgi postīja ārā. Tās ir kara jukas. Cilvēkresursu zaudējumi nav nekādi zaudējumi, bet gan tīrīšana. Ulmanis jau iztīrīja valsti, bet pēc padomju okupācijas visas drazas saskrēja atpakaļ iekšā un vāciešiem nācās no jauna veikt tīrīšanas. Protams vēl kāds skaits ir no brīvprātīgajiem, kas krita kaujās.

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 19:42
2
0

atbildot uz Ulrihs komentāru "Tu tiešām esi stulbs vai izliecies? Tā pati Pad... "

Kara laikā VISĀS valstīs notika piespiedu mobilizācijas. Turklāt Latvijā iesaukšana sākās tikai tad, kad karš jau bija zaudēts. Pirms tam - 15. SS divīzija - bija brīvprātīgā.

Nevis ebreji, bet žīdi. Turklāt es uz to jau atbildēju - ko Ulmanis iztīrija, to pēc okupācijas PSRS atkal savazāja iekšā un Vāciešiem nācās atkārtoti veikt tīrīšanu. Žīdiem tika dota iespēja pamest valsti. Šauti tika tikai tie, kas atteicās doties prom un pretojās.  Ja kara laikā uzstādītu suverēnu valdību, tā neskaitītos vācu/vācu sadarbības teritorija, bet gan brīva vieta. Tātad brīva vieta, kur iebrukt ienaidniekam. Pēc kara beigām vācieši plānoja atjaunot Ulmaņa valdību ar Ulmaņa pēcteci.

Ulrihs avatars
Medaļa JubilārsMedaļa ZebraMedaļa Patīk komentārs
  Ulrihs 03.07.18 14:34
2
0

atbildot uz ĢenerālisHansijs komentāru "Nezinu, kas notiek tavā fikcionālajā realitātē,... "

Tu tiešām esi stulbs vai izliecies? Tā pati Padomju retorika par atbrīvošanu. Vieni tikai atbrīvoja no padomēm, otri no nacistiem. Tikai latviešiem nezkāpēc ne viens ne otrs neko neprasīja. Interesanti kāpēc tad kureliešus vācieši apšāva, ja Latvija bija atbrīvota? Kāpēc bija jāveic piespiedu mobilizācijas (ar visu izrietošo - kara tiesa utt. par izvairīšanos)? Kāpēc iedzīvotājus dzina piespiedu darbā uz Vāciju (no kura daudzi neatgriezās)? Kāpēc Arāja brigādei bija jāšauj ebreji utt., ja Latvija bija  brīva? Lietuvieši uzreiz karam sākoties paziņoja par valsts neatkarības atjaunošaju, vācieši arestēja leišu valdību un daļa no tās pēc tam tika nogalināta, nez kapēc tā? Un nejauc pirkstu ar pi...i - Okupācijas muzeja dati ir tieši par zaudējumiem no tiešas okupācijas darbības (nogalinātie, izsūtītie utt.), nevis karadarbības rezultātā kāds bojā gājušais. 

P.S. "Es katru sestdien`s vakaru" dziesmas versija ar rindiņām par K.Ulmani, ģenerāli Balodi un utainajiem un zilipelēkajiem ir radusies tieši leģionāru laikā. Nevarēja būt dziesma par ķeizariskās Vācijas armiju un ģenerāli Balodi vienlaicīgi, to pat tev vajadzētu saprast, lai arī kāds tev tas intelekta līmenis ir.

Ulrihs avatars
Medaļa JubilārsMedaļa ZebraMedaļa Patīk komentārs
  Ulrihs 03.07.18 11:15
2
0

atbildot uz ĢenerālisHansijs komentāru " Hitlers no Staļina ir kā melns no balta, zil... "

Tas tikai tavos slapjajos sapņos tā. Realitātē abi divi pasaules mēroga noziedznieki. Ja ņem kaut vai Latviju par piemēru - no vācu okupācijas tiešie zaudējumi ~ 200 000 cilvēku, no padomju ~ 250 000. Nu varbūt nedaudz vairāk vai mazāk, precīzi neatceros Okupācijas muzeja datus. Bet tuvu tiem tie bija.

blackops avatars
Medaļa Zelta ninjaMedaļa Sudraba ninjaMedaļa Bronzas ninja
  blackops 03.07.18 09:29  
2
0
Mēs sitīsim tos utainos un tad tos zilganpelēkos arvien!!!
ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 19:43
2
0

atbildot uz matss komentāru " 42 atentata meģinajumi Ādolfam Hitleram... "

Vismaz. Varētu būt arī vairāk.

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 02.07.18 21:54
2
0

atbildot uz Mahitoo komentāru " Kamdēl neminēji Hitlera sponsoru Josifu... "

Tā ir tikai konspirācijas teorija. Šis raksts satur faktus.

Ulrihs avatars
Medaļa JubilārsMedaļa ZebraMedaļa Patīk komentārs
  Ulrihs 04.07.18 16:21
2
0

atbildot uz ĢenerālisHansijs komentāru " Kara laikā VISĀS valstīs notika piespiedu mob... "

Nu ko tu murgo? 15.divīzija tika oficiāli dibināta 1943.gada februārī. Pirmā piespiedu mobilizācija jau notika 1943.gada martā. Veica to nevis Latvijas valdība, bet 3.Reiha instances, līdz ar to vēlreiz lūdzu - kā izpaužas atbrīvošana, ko veica 3.Reiha armija, ja pat oficiāli nekas netika darīts ar Latvijas valdības (kuras nemaz nebija tajā brīdī) akceptu. Kāpēc tika arestēts Konstantīns Čakste un citi LCP locekļi un ievietoti koncentrācijas nometnēs, ja Latvija bija brīva un atbrīvota? Tā arī neatbildēji kādas tiesības brīvā Latvijā vāciešiem bija nogalināt kureliešus? Kā ar Lietuvas valdību?  Cerams, ka murgojumu par tukšo vietu pats vismaz saprati  

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 03.07.18 19:55
2
0

atbildot uz matss komentāru "nuja bet piem Fidelim Kastro bija 638 mēģinajum... "

Jā, taču puse no tiem nebija nāvējoša rakstura. Bija pat mēģinājumi vienkārši nogriezt viņam bārdu.

« 1  2  3  4 »