Nē, nu kā parasti, khm! Bija doma taisīt pusdienās gnoččus... nu tās mazās kartupeļu klimpiņas ar mērcīti, jo k-kā jāizmanto tas kūpinātas gaļas gabaliņš. Bet! Izrādījās, ka priekšroka ir vistīnes filejai, kura nu nekādi vairs nevar nociesties. Atšķirībā no kūpinātā kusaciņa.
Neko darīt, nācās paņemt rimčikā saldā krējuma dubultdevu (nu priekš vistīnes un tās mērcītes, kura taps rītvakar) un ar paātrinājumu joņot uz virtuvi, jo pēc kursiem neko daudz laika vairs nepaliek...
Puraviņš ar prasīties prasījās laukā no mūriem 😄
Tātad saldā krējuma deva un vistīnes fileja (iepriekš sagatavota sāls/cukura maisījumā, tb atbrīvota no limfas).
Klāt rīsi un ķiplocēns.
Pannā apcep dārzenīšus.
Ber rīsus (protams, ka noskalotus), garšvielas, lej ūdeni, zem vāka pasautē, līdz ūdens pazūd.
Tad virsū vistīni, ķiplocēnu un saldo krējumu.
Zem vāka vēl minūtīti, tad guni nost un lai viss savelkas.
Heijā, rītdienas pusdienas gatavas gan. Tas tik bija mērkaķa ātrums! 😄
Nu ko, prove arī jānoņem kopā ar zaļbarību 😛 Labu apetīti!
Apsēžas pie galda, tad sāk skaitīt...viens,divi, trīs un tu esi brīvs. Skaita tik ilgi, kamēr pārējie visi brīvi!😂 Un tad visu ņam, ņam!🤤
Neko nesaprotu, bildē izskatās, ka tu esi ielicis saldajā krējumā jēlu vistu, bet tad kā pēc minūtes tā var būt gatava???
Ceru, ka garshoja 🙂
https://media.tenor.com/images/662b817c0561f9236db40f081c5ec499/tenor.gif
