Atnākot ceturtdienas vakarā no kursiem mājās, eZZiiC ne tikai nebija spējīgs kaut ko grandiozu pusdienām pagatavot, bet praktiski nevarēja par lūpu pārspļaut...
Bet nu kaut kas tak bija jāizfunktierē. Kaut kas ašs un vienkāršs. Jo piektdiena bija mēneša pēdējā diena, kad vairs laika nekam citam nav... vispār nekam, izņemot mežonīgu koncentrāciju uz darba specifiku...
Jāsaka, ka eZZiiCim izdevās.