Olē! 
Runā, ka latvji esot reņģēdāju tauta. Hmm... Var jau būt, tikai tās reņģes tā pamaz uz visu tautu, turklāt pārsvarā visi krituši uz lasi.
Bet vot eZZiiC ir ritīgs reņģu (arī stintu) fans. Nu nevar jams paiet garām ne svaigai, ne saldētai reņģei. Visas rajona kaijas un visi rajona kaķi jau nervozi raustās, ieraugot eZZiiCi apgaitā 
Tā kā, spokuči, sargiet savas iegādātās reņģītes, a to atnāks eZZiiC...
Nu re, pirmā porcija izcepta. Shoreiz eZZiiCim trāpījās sasaldētās reņģītes. Ticiet uz vārda, nav ne mīkstas, ne vēl tur kādas. Vienīgi astītes apcirptas...
No vienas pues apcep...
... un no otras puses apcep 
Visas gOtovas! Pirmās jānoņjammā vnk tāpat, vēl karstas un kraukšķīgas.
Atdzisušās eZZiiC liek marinādē. Ir divi varianti:
1) traukā iegriež sīpolu ripiņas, pa virsu reņģes, tad etiķa-ūdens maisījumu;
2) uzvāra ūdeni ar mazliet sāli, cukuru un etiķi, ieber sīpolu ripiņas, pavāra, atdzesē, pārlej reņģītēm.
Šoreiz bija 2. variants.
