Oi, vesela historija ar tiem piparzēniem sanāca. Vispirms kollega tos iegādājās pusdienam, tjip, ēdīšot. Jamie pa leCskapi tusēja, tusēja, līdz piegrāvas piektdiena. Kollega saka - ņem, domāju, ka ēdīšu - neēdīšu. Ok. Protams, ka eZZiiC jamos vnk uz palodzes aizmirsa...
Uzgrāvās pirmdiena. Piparēni kā dzīvi, nu ko, jāņem uz māju. Mājās jamie pa virtuves skapeli vēl līdz trešdienai nodzīvoja, neko tā, dzīvelīgi 
Un te nu eZZiiC neizturēja, atrotīja piedurknes...
Pie piparēniem ietusēja maltā gaļa, sierīgais & brokolīgais, dillīgais & ķiplocīgais, pa to burzmu arī sīpolēns ar burkānēnu.
Rīvējam un smalcinām, tas mērcei.
Smalcinām un griežam, tas pildījumam pie gaļas.
Sapildām mazulīšus.
Kad sīpolēns ar burkānēnu apsautējušies, cēli uznāk ņiprucīši, paķēruši līdzi savas cepurītes. Apcepinās no abām pusēm.
Tad mazliet tomātu mērce, karsts ūdens, sāls, pipariņi, apmaisījums... un zem vāka apmēram 20 min.
Ehh, kas pa gardām pusdienām sanāca! Arī kollegai tika! Bumerangs! 
