Atcerējos vienu recepti, pēc kuras krievu laikos taisīju čeburekus. To bija man parādījis kāds dienvidu republiku pavārs. Receptē bija malta lielopu gaļa. Šoreiz man izdevās nopirkt no vietējā zemnieka labu jaunlopa gaļu.
Mani čebureki37
860
2
Autora bilde
No kauliem vāru buljonu, liesumus samaļu. Tālāk seko bildēm.
Autora bilde
Mīkla pavisam vienkārša. Uzsildu bļodā 300 gr piena, piesijāju 2 glāzes miltu, pievienoju tējkaroti cukura, tējkaroti sāls, puspaciņu sausā rauga, ar koka karoti visu sakuļu, pārkaisu ar miltiem, apsedzu ar dvieli un nolieku siltā vietā.
Autora bilde
Notīru un sakapāju palielu sīpolu
Autora bilde
Sviestā apcepu sīpolu, līdz tas kļūst mīksts, nevis brūns.
Autora bilde
Pievienoju malto gaļu. Cepu, nemitīgi ar dakšIņu maisot un spaidot, lai nesacepas lielos kunkuļos.
Autora bilde
Gaļa vienmērīgi apcepusies mazliet brūna, pievienoju sāli pēc garšas, melnos maltos piparus un nedaudz pētersiļu un seleriju zaļumus. Zaļumus vēl atvedu no dārza, siltajā laikā tie vēl zaļo.
Autora bilde
Te esmu notīrījusi un uz smalkas rīves sarīvējusi vienu svaigu kartupeli.
Autora bilde
Rīvētais kartupelis ir obligāta sastāvdaļa pie gaļas šajā receptē. Intensīvi maisot, piecepu kartupeli. Tas piesaista visu lieko šķidrumu un taukvielas. (Tā kā jaunlopa gaļa ir liesa, vienīgā taukviela ir sviests). Pildījums gatavs, izlieku šķīvī, lai padziest.
Autora bilde
Mīkla jau uzrūgusi. Pievienoju pusglāzi kefīra, vēl tējkaroti cukura, izjaucu vēlreiz ar karoti.
Autora bilde
Tagad pievienoju miltus un mīcu ar rokām. Miltus jāpievieno tik daudz un jāmīca, lai mīkla pastingra un nelīp pie rokām. Vizuāli tagad vēl neuzrūgušas mīklas daudzumam jābūt vienādam ar pildījuma daudzumu. Piesedzu ar dvieli, lai mīkla vēlreiz uzrūgst.
gribu ēst!!!
