Kā tas gadījās, eZZiiCim līdz pat šim brīdim nav loģiska izskaidrojuma. Bet nu fakt na ļico! 
Katru mīļu dienu tak eZZiiC "iemet aci" leCskapja drāzeņkastē. Un viss it kā kārtībā, nekā tāda, kam būtu jāpievērš uzmanība. Bet te vienu vakaru - bāc! - kas tad tur tajā stūrī??? OMG! Kāpostiņš! Un vieni sāni jau melni! Nabadziņš! Šitā tak nevar paslēpes spēlēt, ka neviens nevar atrast... mnjā...
Neko darīt, kāpostiņu nācās ātri, ātri glābt...
Mērkaķa ātrumā tika piemeklētas sastāvdaļas. Un kāpostiņš izskatās saglābts.
Kad ūdens ar ādiņu no speķa uzvārās, met iekšā kāpostiņu, pa virsu dillītes, lauru lapu, sāli, piparus un tuč tuč cukuru. Lai zem vāka sautējas savā nodabā.
Pa to laiku sašņikā speķi, sīpolēnus un sarīvē burkānēnu.
Speķi apcep, tad sīpolēnu klāt, pieber cukuru, lai karamelizējas, kā pēdējo pievieno burkānēnu.
Pie reizes arī ķinieti sasmalcina nedaudz.
Samet visu katlā, apmaisa un vēl pasautē, līdz gatavs.
Mmm, ku gardi bija!!!
