Heisā hopsā sniegā!
Laukā ziema, bet sirdī ta pavasars!
V koi ta veki eZZiiCim tumšajās pelēkās vielas annālēs iebrida nenormāli gaisīga doma. Un kamēr tā doma maldījās pa neskaitāmiem labirintiem, tā ieguva arvien reālākas aprises un vizualizējās tiktāl, ka nekas ciC neatlika, kā ķerties vērsim pie ragiem, pardon mai frenč