13

 243  1

Pagātnes atmiņas ir mana galvenā bagātība, to neviens nekad nevar atņemt, nozagt, arī pats kārtīs nospēlēt nevari un nodzert arī nevari. Par padomju laikiem nav tikai sliktās atmiņas vien. Lai cik trūcīgi mēs dažkārt bijām, ēdām to, ko tagad var tikai bagātākie atļauties.

Kad šodien veikalā ieraugu svaigu nesaldētu mencu par diezgan augstu cenu (ar atlaidi virs 6 eiro par kg), man vienmēr jāatceras padomju laikus, kad mencu dēvēja par strādnieku lasi. Tā bija nopērkama vienmēr svaiga, izķidāta, bez galvas katru dienu par 30 kap. kilogramā.

Nupat, kā svētkos, tiku pie svaigās mencas puses. Gatavoju gandrīz tāpat kā toreiz, vecos strādnieku laikus pieminot.

Komentāri 13

0/2000

Jā tagad mencu par kapeikām nedabūt, lai nu kas bet tiešām viena no garšīgākajām zivīm.

 10  0 atbildēt

  

 9  0 atbildēt

Tagad zivis krietni dargakas, jo vairs nav liela zvejas flote.

Pluss tagad viss ir privatie, kuriem ir nauda japelna un pasiem jarupejas par zvejas aprikojumu, tai skaita kugiem.

 8  0 atbildēt

Menca ir dārgāka par gaļu. Recepte ir super. Vienīgā atšķirība, padomju laikos zivis tīrījām bez cimdiem.    

 6  0 atbildēt

  

 5  0 atbildēt

šovakar bez tabū rādīja mencu ar tārpiņiem kas pirkta rimi

 4  0 atbildēt

  

 4  0 atbildēt

Atceros padomju laikos mēs ar mammu pirkām Matīsa tirgus zivju paviljonā tādu ledus zivi, pēc izmēra tā bija mazāka, kā menca, zvīņu faktiski nebija, balta, balta gaļa un vidū viena centrālā asaka. Mamma cepa to un tad mazliet sautēja skābajā krējumā uz pannas, tas bija mans bērnības gardākais ēdiens. 90.-to gadu vidū tā zivs pēkšņi nozuda no tirdzniecības un tā es to vairs neesmu redzējis. Varbūt kāds zin, vai maz šajos laikos to var kur nopirkt? 

 4  0 atbildēt
Es vel sitam visam etiki piesauju klat. Nrsen ta renges marineju
 3  0 atbildēt
🤤
 0  0 atbildēt