0

 4  0

Sveiki dārgie spocēni!

Šobrīd mēs, itkā spiesti, itkā brīvprātīgi, atrodamies stāvoklī, kuru dēvē par “pašizolāciju”. Tas nozīmē, ka lielāko savas dzīves daļu pavadām savās mājsaimniecībās, jo nav jau īsti kur iet. Šķiet, ka atliek tikai aizmirsties vai veltīt laiku tikai sev, kamēr ierēdņi un amatpersonas attīra pasauli no vīrusiem.

Tomēr, mieru patraucē, laiku pa laikam dzirdamie un redzamie, dienestu ziņojumi par to, ka ārkārtējās situācijas radītās spriedzes dēļ mājsaimniecībās rodas dažādākie konflikti.

Viss ko mēs tiešām zinām par to ir drosmīgi un sirdi plosoši stāsti par konkrēta upura ciešanām un stindzinošas varmākas nodarījumu detaļas.

Šajā emociju virpulī mūsos pamostas zvērs, kurš ir gatavs uz jebko, lai panāktu kaut ko, līdzīgu taisnīgumam un atriebtu katru vienu upuri.

Spekulējot ar mūsu empātiju un sabiedrības “iekšējo zvēru” tiek piedāvāts beidzot saņemties un pieņemt Stambulas konvenciju, lai tās gaismā vienreiz un uz visiem laikiem izskaust parādību ko mēs saucam par “vardarbību ģimenē”.

Šāds entuziasms un ideālisms ir ļoti skaists un varbūt pat nepieciešams, bet ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai savos labās gribas, ticības un emociju strāvojumos mēs nenonākam pie tā, ka zaudējam ticību sev vai uzticību saviem tuviniekiem un nonākam pie tā, ka vairāk nespējam dzīvot trešās personas uzraudzības.

Līdz ar to, Sabiedrības “iekšējā zvēra” modināšana var kļūt par labu attaisnojumu, lai piespiedu kārtā valsts, sadarbībā ar dažādākajiem informāciju tehnoloģiju magnātiem, piespiestu risinājumiem mājsaimniecības drošības un uzraudzības sistēmu ieviešanai.

Iesaku aizdomāties par to cik vērtīga ir Tava privātā dzīve:

Komentāri 0

0/2000