Nesen publiskajā vidē tika aktīvi uzsākta diskusija par atļauju jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Teikšu kā ir – manas domas šajā jautājumā ir dalītas. No vienas puses, skaidrs, ka ir ļoti daudz jauniešu, kuri ir pietiekami adekvāti, izglītoti un informēti, lai spētu patstāvīgi izvērtēt partiju programmas un pieņemt lēmumu par ko balsot, tomēr ir arī neskaitāmi daudz memļaku, kuri šajā vecumā no rītiem ar auto joprojām jāpieved pie pašām skolas durvīm, jo pašrocīgi tie, acīmredzot, nav spējīgi pāriet pāri pat vienam ar luksoforu regulētam krustojumam.
Liekot svaru kausos normālos jauniešus un lohus, domāju, ka idiotu īpatsvars, gluži kā pieaugušu cilvēku starpā, būs lielāks, tāpēc šādas idejas īstenošanā mīnusus saskatu vairāk nekā plusus.
Vēl viens būtisks aspekts “pret” ir tas, ka šajā vecumā jaunieši vēl ir pilnībā atkarīgi no saviem vecākiem, sekojoši – pat, ja padsmitgadnieks ir spriestspējīgs un interesējas par politiku, viņa lēmums var būt salīdzinoši vienkārši ietekmējams par labu vecāku izvēlēm. Piemēram, ja vecāki ir kaislīgi KPV LV fani, domāju, ka pastāv procentuāli ļoti augsts risks, ka arī viņu atvase ar putām uz lūpām kliegs “ATLAJST SAJMU!”, jo, tā teikt – kartupelis no kartupeļa tālu nekrīt. Savukārt, ja jauno entuziastu politika absolūti neinteresē, skaidrs, ka viņš automātiski iemetīs urnā lapiņu ar savu vecāku izvēli, jo viņam no tā ne silts, ne auksts.
Kā būtisku argumentu “par” nometnē noteikti jāpiemin faktu, ka kriminālatbildība Latvijā iestājas jau no 14 gadu vecuma, kā rezultātā izskan daudz: “Ja jau var tikt tiesāts, kāpēc nevar piedalīties vēlēšanās?” Tas, protams, ir kā salīdzināt pimpi ar pirkstu, jo noziedzīgai un krimināli sodāmai rīcībai nav pilnīgi nekāda sakara ar cilvēka spriestspēju un intelektuālo attīstību.
Globāli, ja Latvijā ir 1,5 miljoni balsstiesīgo un tikai 35 tūkstoši 16-17gadnieku, kas ir 2,3% no kopējā daudzuma, droši vien balsstiesību pasteidzināšana nekādus pārāk ievērojamus sūdus valsts nākotnei nevarētu nodarīt, tāpēc principā – manis pēc, lai jau tiek, jo šie cilvēki tomēr ir tie, kas mani pārdzīvos un kuriem ar savu balsojumu sekām būs jāsadzīvo krietni ilgāk.
Tomēr viena nianse man šķiet daudz būtiskāka – ja reiz ir noteikts vecums, no kura drīkst sākt piedalīties vēlēšanās, tad noteikti vajadzētu arī noteikt pretējo vecuma slieksni, proti – vecumu, pēc kura balsot vairs nedrīkst. Būsim reāli – liela daļa no vecūkšņiem pēc konkrēta vecuma sasniegšanas vairs īsti nespēj filtrēt apkārt notiekošo un būs gatavi balsot par jebkuru, kurš piedāvās bezmaksas transportu un lētākas reņģes. Mani neiepriecina fakts, ka par manu nākotni drīkst lemt cilvēki, kuri paši šo nākotni nepiedzīvos.
