Attīstoties dažādām sociālajām platformām un komunicēšanas iespējām tiešsaitē, arvien aktuālāks paliek jautājums par indivīda identitātes faktoriem. Visai iesīkstējis ir uzskats, ka indivīda identitātes galvenais aspekts ir nacionalitāte vai teritoriālā piederība, ko audzinot atvasi stiprina viņas vecāki un piederīgie. Situāciju nebūt neuzlabo arī valstu vadošākās un ievērojamākās personas, kuras nereti maldina un rāda nevēlamu piemēru saviem atbalstītājiem vai valstu politiskā kultūra ar savu piemēru un tikumisko nespēju nevieš cerības par patriotisko vērtību attīstību, gūstot atpazīstamību ar skandālu un nepiedienīgu repliku palīdzību, kas lielai daļai viņu sekotāju liek justies mazvērtīgiem un izjust nepatiku vai kaunu pret sevi reprezentējošiem politiķiem vai sabiedrības līderiem.
Šādi apstākļi rosina indivīdiem meklēt jauna veida piederības iespējas, kuras vairāk tiek asociētas ar to izpausmi un izteikšanās iespējām, tāpēc novērojumi liek secināt, ka aizvien vairāk un vairāk indivīdu sevi vairāk asociē ar kādu no viņu izmantotajiem sociālajiem tīkliem vai platformām, kā ar teritoriālo piederību vai nacionālitāti. Vai tiešsaitē publicētais ļauj indivīdam sajust to, ka viņš kaut kādā mērā spēj ietekmēt savus sekotājus vai draugus ar sava redzejuma paušanu tiešsaitē, kas arī nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti, ļaujot interesentiem paust savu nostāju viena vai otra jautājuma saistībā. Nespēja ietekmēt vai gūt atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem no valstu pārvaldes ierēdņiem var radīt izolēšanās draudus, kur valstu aparātiem zūd jebkāda iespēja iegūt objektīvu savu pārstāvju nostāju vai attieksmi pret kādu sabiedrību kontrolējošu procesu, tāpēc nākotnē pilsoņu nevēlēšanās sevi identificēt ar kādu konkrētu apgabalu vai pārvaldes politiku varētu vien palielināties. Vienīgais, kas varētu norādīt uz kādas konkrētas nacionalitātes piederību ir izmantojamā valoda, lai gan zūdot uzticībai valstij zūd arī vēlme sekot valodas dinamikai un likumiem. Smagākajos vilšanās gadījumos indivīdi var arī atteikties no savas dzimtās valodas, cenšoties apgūt kādu citu valodu, lai mazinātu savu nepatiku par savu piederību ar noteikto pie varas esošo spēku. Ja šāda veida attieksme pastiprināsies, tad nākotnē pastāv reāli draudi valstīm zaudēt savu nozīmību, jo lielākā daļa kādā teritorijā dzīvojošo sevi vairāk identificēs ar kādu noteiktu tiešsaites vietni kā ar noteikto valsti, kas varētu izraisīt visai nopietnas ģeopolitiskās izmaiņas un vajadzību pēc jaunu regulējošo spēku veidošanos.
lasi, vērtē, kometē 
