Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
83

Šodien sanāca uzzināt, ka valsts vēlas attīstīt tā saukto automatizēto asistentu nodrošināšanu saviem pavalstniekiem. Pati ideja par sevi nav peļama, lai gan līdzšinējā pieredze norāda uz dažādām kļūdām, kuras ir pieļautas attīstot vienu vai otru inovatīvu projektu valstiskā līmenī. Sākumā, lai kādam izvirzītajam likumprojektam piesaistītu vajadzīgos līdzekļus, tiek izvēlēti utopiski saukļi - visiem būs pieejams bezmaksas internets, digitālais paraksts atvieglos dokumentu lietvedību, valsts katram iedzīvotājam nodrošinās bezmaksas e-pastu un e-medicīna padarīs pacientu un ārstu dzīvi vieglāku, jo ārsts varēs vairāk laiku veltīt pacentam. Tomēr tehnoloģiju ieviešana, bez tam, ar valsts iniciatīvu atduras pret pāris šķēršļiem, ar kuriem ideju autori, tehnoloģisko jauninājumu pēc, ne labprāt rēķinās, kas parasti rezultējās ar līdzekļu izšķiešanu un vienas vai otras tehnoloģijas pieejamību vien turīgākajam sabiedrības slānim, lai gan tehnoloģijas ieviešana sākumā tika paredzēta kā bezmaksas un visiem izmantojama.

Būtiskākie šķēršļi, kas neļauj attaisnot uz tehnoloģiju liktās cerības:
- Tehnoloģiju pamatā izvēloties kādas citas valsts kompānijas produktus, kuru cena mainās un produkti ir jāatjaunina
- Datu glabāšana un organizēšana nav valsts institūciju kontrolē, to nodrošina starpnieks
- Nepietiekami apzināta vajadzība pēc vienas vai otras tehnoloģijas, iedzīvotāju aptaujas
- Pakalpojuma vai produkta maiņa, kas to neļauj adaptēt ilglaicīgai lietošanai

Šķiet visiem zināmākais ir e-medecīnas piemērs, kur valsts novirzīja neaprakstāmus līdzekļus, tomēr vēlamie rezultāti ne vienmēr par sevi liek manīt labākajā veidā, jo ārstiem sanāk vairāk veltīt uzmanības ar pacienta saistīto datu ievadi kā pašam pacientam. Ja nemaldos arī kādu laiku atpakaļ rīdzeniekiem tika piedāvāta bezmaksas e-pastu izmantošanas iespēja, tomēr paejot zināmam laikam, e-pasta izmantošanas iespēja bez brīdinājuma pazuda, kas iespējams kādam varēja rezultēties ar diezgan lielām neērtībām, jo paļaujoties uz valsts organizācijas nodrošinātu pakalpojumu, parasti lietotājs rēķinās ar pakalpojuma stabilitāti un ilglaicību. Tāpēc datu un pakalpojumu nodrošināšanai vajadzētu paredzēt līdzekļus no gada uz gadu un izstrādājot tehnoloģiju, to nesaistīt ar citu kompāniju produktiem, kuri var, laikam ejot, mainīt cenu vai pakalpojumu pieejamību. Bez tam, ja šādai resursu izmantošanai ir valsts nozīme, tad pakalpojuma izmantošanai būtu jābūt brīvi pieejamai visiem valsts iedzīvotājiem, nevis tikai tiem, kuri apguva tehnoloģiju tās subsidēšanas brīdī. Kas nenoliedzemi jebkuram iedzīvotājam ļauj uzdot jautājumu, cik daudz līdzekļu valsts ir iztērējusi dažādām inovācijām un cik no tā visa ir ieguvis iedzīvotājs ar saviem nodokļiem sedzot vienu vai otru utopisku ieceri?

lasi, vērtē, komentē

 Autors: Strāvonis Katram latvietim pa terabaitam
1.
 Autors: Strāvonis Katram latvietim pa terabaitam
2.
0
83
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [0]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes