Šis būs raksts par Tuvo austrumu valsti Jemenu, kurā jau no 2015. gada plosās intensīvs pilsoņu karš. Šajā rakstā tikai pavisam virspusēji tiks apskatīta tēma, jo, lai detalizēti apskatītu kādu no iesaistītajām pusēm, būtu jātaisa arī atsevišķs raksts. Šis ir mans pirmais raksts, tāpēc heiteri, lūdzu, neesiet pārāk agresīvi.
Jemenas pilsoņu karš – lielākā humānā krīze 21. gadsimtā!19
Pats pilsoņu karš kā aktīva karadarbība Jemenā sākās 2015. gadā, bet tā saknes ir meklējamas daudz dziļāk.
Pēdējās trīs dekādes valsts ir piedzīvojusi apvienošanos, sadalīšanās mēģinājumus un pilsoņu karus, kas to ir padarījusi par nabadzīgāko arābu valsti pasaulē.
Vienotas mūsdienu Jemenas vēsture sākās 1990. gadā, kad, sabrūkot Padomju savienībai, Jemenas Tautas Demokrātiskajā Republikā zaudēja finansējumu, tāpēc tā sāka sarunas par apvienošanos ar Ziemeļos esošo Jemenas Arābu Republiku, kas bija krietni bagātāka. Jemenas Republikas prezidentu kļuva Jemenas Arābu Republikas prezidents Sālihs. Tomēr jau pēc četriem gadiem izcēlās pilsoņu karš, kurā uzvaru ātri guva Sālihs, un atkal apvienoja valsti.
2011. gadā Sālihs par prezidentu bija bijis jau vairāk kā divas dekādes un izdomāja mainīt konstitūciju, lai prezidenta amatā varētu pavadīt visu savu mūžu.
Šāds mēģinājums izraisīja plašus protestus un nemierus valstī īpaši Hutu reģionā. Prezidents baidoties zaudēt kontroli, atkāpās no amata un 2012. gadā sarīkoja vēlēšanas, kur vienīgais kandidāts bija valsts viceprezidents un Sāliha labā roka Abdrabu Mansura Hadi, kurš arī uzvarēja(pašsaprotami). Jaunais prezidents bija solījis reformēt un pārbūvēt valsti, tāpēc salīdzinoši mierīgais pilsoņu karš beidzās, kas bija ildzis no 2011. gada līdz 2012. gadam.
2015. gadā nejūtot reformu iedarbību un korupcijas mazināšanos valstī, sākās reālā karadarbība, jo hutiem bija arī parējās tautas atbalsts, tādējādi huti ātri ieņēma Jemenas galvaspilsētu Sanu un virzījās strauji uz dienvidiem uz Jemenas pagaidu galvaspilsētu Adenu, baidoties par savu dzīvību Hadi aizbēga uz Saūda Arābiju, kura pieteicās atbalstīt Abdrabu Mansuras Hadi valdību(Starptautiski atzīto) un izveidoja koalīciju. Vēlāk arī rietumu lielvalstis paziņoja par atbalstu Hadi valdībai. Haoss Jemenā palīdzēja nostiprināties teroristiskiem grupējumiem kā al-Qaeda un Daesh.
(Karte atspoguļo Hutu apdzīvotās teritorijas)
Sākoties koalīcijas atbalstam Hutu kontrolētie reģioni pārvērtās gruvešos pēc bombardēšanas. Pēc ANO informācijas 60% no visu civiliedzīvotāju nāves izraisīja koalīcijas izraisītā bombardēšana. Jo dažreiz civiliedzīvotāji bija vienīgie upuri, kā arī tika sabombardētas slimnīcas un citi sabiedrībai svarīgi objekti, kas nebija saistīti ar militāro sfēru.
(Karte parāda visintensīvākās bombadēšanas vietas)
Tik vērienīga Saūda koalīcijas iesaiste varētu būt skaidrojama ar to, ka Huti ir atbalstīti no Irānas(tas nav pierādīts, bet tā pieņem Rietumu pasaule), jo Arābu reģionā vienmēr ir bijušas nesaskaņas starp sunītiem un šiītu valstīm(tas ir kā viduslaikos starp protestantiem un katoļiem), tāpēc sunītu valstis negrib, lai Jemenā, kas vēsturiski ir sunītu valsts varu iegūtu šiīti. Īpaši, ja tie ir šiītu ekstrēmisti, kas sevi uzskata par Dieva partizāniem.
Situācija sarežģījās vēl vairāk 2017. gadā, kad AAE nesaistīti ar Saūda Arābijas koalīciju izvēlējās sākt spēcīgi atbalstīt Dienvidu Pārejas padomi(Southern Transitional Council), kura ir par Jemenas sadalīšanu divās daļās, kā tas bija pirms apvienošanas 1990. gadā. Tomēr mēdijos šo nemiernieku grupu pamatā nekad nepiemin un attiecina kopā ar Saūda Arābijas vadīto koalīciju.
79% populācijas grimst nabadzībā salīdzinot ar 49% 2017. gadā.
IKP uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies par 61% pēdējos 3 gados
75% (22 miljoniem) cilvēku nepieciešana humānā palīdzība
60% (18 miljoniem) iedzīvotāju nav nodrošināti ar pārtiku
Mazāk kā 50% no medicīnas iestādēm nedarbojas
18% no visiem reģioniem vispār nav ārstu
73% iedzīvotāju nav pieejams dzeramais ūdens
2 miljoniem cilvēku ir nācies pamest savas mājas
1.25 miljoni nesaņem algas par darbu
Pārtikas cenas ir cēlušās par 98% pēdējos 3 gados
Visspēcīgāk cietušajos reģionos bezdarbs sastāda līdz pat 50%