Imanta nevaid miris – jo taps par bērnu aizgādni
Runa šoreiz nav par to Imantu, kurš cēli apglabāts zem Zilā kalna Andreja Pumpura dzejas rindās, bet gan par populārāko pašmāju politiķi un jākli Imantu Parādnieku, kurš, visdrīzāk, no politiskās skatuves tiks nonests ar kājām pa priekšu pretī saulrietam, ja reiz puika ar zirgasti piekopj sakropļotas musulmaņu tradīcijas.
Kādēļ man ir tāda attieksme pret šo „nacionālpatriotiski” noskaņoto politiķi? Laikam tas ir tīri cilvēciski, jo es uzskatu, ka Parādniekam vairs nebūtu jābūt politikā, vismaz ne šajā sasaukumā. Parādnieka vēlētājs neiedeva viņam mandātu, kā arī viņš ir reāls jāklis un sabiedrībai nerāda kārtīga vīrieša tēlu. Jūs zināt par ko runāju – trīs ārlaulības bērni, kamēr turpina dzīvot ar savu pirmo sievu. Nebrīnītos, ka Parādnieks būtu viens no pirmajiem pakaļ skrējējiem citas reliģijas ieviešanai Latvijā, ja realizētos izcilā franču rakstnieka Mišela Velbeka scenārijs no romāna „Pakļaušanās”.
Pēdējo dienu mediju burbuļošana liecina par to, ka Imantam tomēr tiks izveidots postenis, un viņš varēs turpināt šiverēties pa Saeimas un valdības ēku kabinetiem. Tiesa, pašreiz nav zināms, kas ir šis amats, taču, ņemot vērā viņa privātās dzīves sasniegumus, var visai droši apgalvot, ka viņš rūpēsies, lai Latvijā bērni dzimstu ārlaulības attiecībās – par nodokļu maksātāju naudu.
P.S. Nē, nu patiess, NA tik tiešām nav blata un korupcijas partija, ne pavisam!