Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
6

Diezgan bieži izskan viedoklis, ka mūsdienās indivīdi jūtas ierobežoti un neredz savu ietekmi sabiedrībai nozīmīgos pasākumos. Par cik globalizācija nav pagājusi garām nevienam, to kaut mazākajā mērā neietekmējot, ja vien neskaita mūžu mežu nacionalo parku ciltis, tad aizvien biežāk tiek uzsvērta demokrātijas nozīme lielos uzņēmumos, lai gan speciālisti apgalvo, ka arī mazos un videjos uzņēmumos demokrātisks vadības stils var krietni uzlabot uzņēmuma atdevi un peļņas rādītājus.

Kā norāda organizāciju psihologi, svarīgakais aspekts, kuru iegūst šāda pieeja cilvekresursu vadīšanai ir nodarbināto morāles uzlabošanās, kas viņiem liek justies nozīmīgākiem, tāpēc viņi ar lielāku atdevi un entuziasmu pildīs savus pienākumus. Tomēr bez personāla labsajūtas uzlabošanās, šāda veida vadības stilam ir arī citi pozitīvi faktori, kuri ļauj vispusīgāk iekļaut darbiniekus uzņēmuma attīstībā.

Ieguvumi demokratizētajam menedžamentam:
+ darbinieku morāles uzlabošanās
+ uzņēmuma profila paplašināšanās iespējas
+ atbildības pareizāka sadale

Demokratizētā menedžamenta vājības:
- lēmumu pieņemšanas ātruma samazināšanās
- analizejamās informācijas apjoma palielināšanās katram darbiniekam
- atbildīgā sarežģītaka noteikšana, ja tiek konstatēta kāda kļūda vai rīcības nepilnība

Mūsdienās diezgan izplatīts ir tā dēvētais autoratīvais uzņēmumu organizācijas stils, kur katrai organizācijas tiek izvēlēts līderis vai sabiedriskā tēla nesējs, ar kura darbību veiksmēm un neveiksmēm organizācija netieši saista savus panākumus. Pie šāda organizācijas modeļa ir jārēķinās ar kompānijas vadošās personas cilvēciskajiem aspektiem, kuri var diezgan būtiski ietekmēt organizācijas tēlu un patērētaju atzinības līmeni, ja organizācijas tēla nesējs sastrādā ko sabiedrībai nepieņemamu. Agrāk, savukārt, tika vairāk piekopta organizācijas zīmola taktika, kur atsevišķam zīmolam bija vadošā nozīme, garantejot produkta vai pakalpojuma kvalitāti. Zīmola modeļa kompānijas vairāk tiek saistītas ar Austrumu kompānijām, savukārt Rietumu kompanijas pēdejā dekādē visai veiksmīgi praktizē 'kompanijas sejas' modeļa darbību, kur kāds konkrēts kompanijas pārstāvis ir tik pat nozīmīgs kā zīmols, ja ne pat nozīmīgaks.
Uzņēmējdarbības novērotāji norāda, ka patreiz esot atbilstošs brīdis, lai veicinātu un stimulētu 'demokratizētu' uzņēmumu veidošanos, kur darbiniekiem tiek dotas lielākas pilnvaras, bez šaubām palielinoties arī darbinieku atbildības pakāpei. Tiek arī piedāvāti jauktie organizāciju vadīšanas modeļi, kuros ir centieni apvienot dažāda veida organizācijas stilus, lai nezaudētu rīcības operativitāti. Jauktajā organizācijas vadīšanas stilā, tiek paredzēts, ka darbinieki vienojas vai ar balsošanas palīdzību izvirza savus tiešos priekšniekus, kuri attiecīgi pārstāv atsevišķu nodaļu intereses un iespējas priekš augstākās vadības. Vai arī, ja kāda kompanija nolemj par pilnīgas demokratizētas vadības ieviešanu, kur visi kompānijas darbinieki piedalas savu pārstāvju vai kompānijas politikas apstiprināšanā, izveidot atsevišķu ārkārtas departamentu, kuram ir tiesības rīkoties nesaskaņojot savu rīcību ar kompānijas darbiniekiem, laika trūkuma pēc, tomēr ārkārtas departamenta darbs tiek analizēts un novērtēts pēc paveiktā darījuma.

lasi, vērtē, komentē

 Autors: Strāvonis Demokratizētais menedžments
1.
 Autors: Strāvonis Demokratizētais menedžments
2.
0
6
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [0]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes