Stāstu konkurss Nr.7!!!1

Sen senos laikos, bija, un vell jo projām turpina būt zebiekste vārda serde!    Šis vārds ir tik pat vecs kā pasaule. Ap šo vārdu pinās milzum daudz un dažādu leģendu! un par vienu no tām es tev šodien ari vēlos pastāstīt.     Tātad bija tumšun auksts rudens vakars, ļaudis gāja mājas no  skolam , darbiem, un striptīza klubiem, kad pēkšņi debesīs parādijas skaista polār blāzma! ciema puikas nodomāja, ka tas ir kārtējais Mūzikas prikols, jo reiz godzilla bija ICQ čata kautko tādu minējis. Vai tiešam jaunais mūzikas hīts tagad būs mums pieejams? - nodomāja ciema puikas!  Kā jau vissos laikos tas ir bijis, tad ari toreiz, puikas vēlējas savā pārziņā iegut jaunākas tehnoloģijas, bet problēma bija tāda, ka finansiālais stāvoklis reali iesūkāja, un tāpēc puikas vēlējas sakt nodarboties ar alternatīvu pelnišanas veidu, jebšu zagšanu. Saņēmuši visu savu  dūšu, un ar zobiem iekodušies apakšbikses, viņi dēvas ielās laimi meklēt. Viņi gāja pa tumšajam ieliņām, un sita neaizsargātus policistus, un citus dzivnieciņus, kas vienkārši pastaigājas.Pēkšņi debesīs parādijas zibens, un pēcak arī pats Zebiekste vārda serde, viņš teica: " varonim būt  nemaksa neko! "  Patiesība ilgi puikas viņā lūkojas un nevarēja saprast, vainu brāzmas ir pa lielu, un viņam prātiņš ir izpusts pa ausīm lauka, vai nu alkohols pie vainas! Patiesība alkohola ietekme bija manāma viņa acīs, kas šupojas no viena kakta uz otru, kā arī pirms katra vārda bija paliela noelsa " Ehh" un streipuļošana no viena kakta uz otru!  labi ka pērtiķis bija blakus un nogādaja zebieksti atskurbtuvē. Protams ka puikas tika sveikā cauri, un neviens vairāk viņus nav redzējis, bet tagad klīst leģendas par to , kā puikas telefonus central stacija zogot, ar apenem zobos! :D p.s paldies par uzmanibu, atvainojos par samurgojumu!     Piezīmē - "-2" punkti par vārdu neizcelšanu!