Jauns dienas sākums,izkāpjot no gultas plkst 7os.Kārtējais mokošais rīts,galva kā spainis.Tā-jāiet apskatīties uz sevi spogulī.Vai tomēr labāk nemaz neredzēt savu pērtiķim līdzīgo seju pēc vakardienas uzdzīves.Kaut kāda dīvaina sajūta tomēr ir,neskaitot sāpošo galvu.Kustības lēnas, un, noliecot galvu uz leju,manāms apmulsums radās manī-šeit tiešām kaut kas nav kārtībā.Skats no malas droši vien bija kā no kādas filmas palēninājuma-apjēdzu,ka manas apakšbikses ir uzvilktas otrādāk,no tām arī radās tā dīvainā sajūta. Laikam jāsāk mazāk lietot alkoholu,padomājot par to,pilnīgi sajutu tā garšu mutē.Tīrot zobus,joprojām nespēju saprast, kā man gadījies pārģērbt apakšbikses otrādāk.Varēja vienīgi nopriecāties,ka tās vispār man vēl ir mugurā.Devos uz virtuvi,lai uzvārītu kafiju,varbūt tas palīdzēs atmosties.Un tad,gandrīz paslīdot uz kaut kā mīksta,pamanīju,ka paceļam uz virtuvi ir izkaisīti mazi ,brūni,mīksti gabaliņi.Nekas traģisks,tas ir tikai ābols,kura serde mētājās blakus atkritumu urnai.Atmiņā uzpeldēja aina no pasakas par Ancīti un Grietiņu.Tiešām nedrīkst tik daudz dzert.Ūdens kafijai jau sāka silt,tā nu pirms darba dienas noderētu kaut kas uzmundrinošs,uzgriežot mūziku tā skaļāk,pārņēma prieks,ka vismaz kaut kas šorīt ir bez pārmaiņām.Sajutos labāk.Ielogojos ICQ,varbūt kāds no draugiem būs online,lai atsvaidzinātu manu atmiņu par vakardienu.Bet diemžēl nekā.Labāk pārskatīšu izejošos zvanus un sms telefonā, cerībā,ka tas man palīdzēs atcerēties.Nekā interesanta neatklāju,drošības labad vajadzētu arī apskatīt fotoalbumu.Un tur pamanīju pārmaiņas,atverot mapīti,atpazinu miglainu bildi ar godzilas attēlu no mana dzīvokļa.Dīvaini,kādēļ man fočēt sava dzīvokļa sienas.Nākošajā attēlā atkal dzīvokļa siena un stūrīti kaut kāds izpludis,brūngans pleķis,vai tiešām tas atgādina dzīvnieka asti?Jutos šokēts.Kas šeit ir noticis? Nākošie attēli bija vien izplūduši pleķi,kas atgādināja grīdu.Joprojām neviena online,neērti zvanīt tik agri. Sataisījos jau doties uz virtuvi,pagatavot stipru kafiju, bet tad,kā zibens no skaidrām debesīm-āboli,sagriezti gabaliņos,izkaisīti pa grīdu.... dīvaini fotoattēli....manas acis iepletās- ZEBIEKSTE! Nu es skaidri atcerējos,ka vakarnakt manā dzīvoklī bija zebiekste,un ar ābolu gabaliņiem centos viņu izmānīt no slēptuves.Ātri devos uz virtuvi,nekādu pazīmju par dzīvnieka esamību šeit nebija.Apskatījos zem galda,izlietnē,pat ledusskapī-nekā.Laiks strauji tuvojās brīdim,kad jādodas prom uz darbu.Kafija.To gan nevar aizmirst izdzert.Pasniedzos pēc bundžas augšējā virtuves skapītī un gandrīz iekliedzos,kā tāda jauna meita.Pretī man acis bolīja un šņāca zebiekste.Izmisis un neizpratnē nolēmu visu atstāt kā ir,nelaimīgs devos uz darbu-bez kafijas un ar zebieksti skapī.Kā viņa tur nokļuva un ko iesākt ar viņu,tie bija jautājumi,kas jāatrisina vēl šodien.Būs smaga pirmdiena...
Tev patiks šie raksti
