Latviešu folklorā velna tēlā ir notikusi divu visai atšķirīgu priekšstatu mijiedarbe. No vienas puses tā ir seno latviešu izpratne par velnu kā Dieva līdzinieku, kas piedalās zemes radīšanas darbos, un aktīvu darboni zemnieku dzīvē, bet no otras puses kā visaptverošs ļaunums, visa ļaunā iemiesojums, pilnīgs pretstats Dievam. Šis velns radies galvenokārt kristīgās ideoloģijas iespaidā.
Latviešu pasakās un teikās velns attēlots ļoti liels augumā, bet ne vienmēr, ar govs asti, āža kāju un ragiem. Nereti velnam piedēvēts milzu spēks, taču lielākais viņa trūkums ir vientiesība un muļķība. Velns apgrūtina cilvēkus, taču rezultātā pats izrādās vislielākais cietējs, jo cilvēki arvien izrādās gudrāki un viltīgāki par velnu.
Liela saistība velnam teikās un galvenokārt jau pasakās ir ar ūdeņainām, mitrām vietām, arī lieliem kokiem, akmeņiem, alām un celmiem. Ļoti daudz teiku ir par velna pārnēsātajiem akmeņiem. Velnam nekad neizdodas savu darbu pabeigt, jo viņam atvēlēta tikai nakts līdz pirmajai gaiļa dziesmai.
Pie Sietiņu ieža, 13 verstis no Valmieras, pusversti no Grīviņu rāma, velns gribējis Gauju aizsērst: krāces celt. Akmeņu klēpi nesis pa Liepmuižas silu, bet gailis aizdziedājis un akmeņi izbiruši. Nu tas ieskrējis Liepmuižas Velna ceplī (alā), bet tur sanākuši 12 mācītāji, aizsprostījuši izeju, dzinuši ārā. Velns ar labo kāju caurumu izspēris un aizsprucis. Pie Sietiņu ieža senāk bijušas kocēniešu Sietiņu mājas. [9. Dāvis Kārkliņš Kauguriešos. Brīvzemnieku kr. LP, VII, I, 1320, 2b. - LPT]
Velni greznu kungu, muižnieku izskatā pasakās un teikās ienākuši kā feodālo laiku kungu prototipi. Ļoti daudz pasakās muižkungs un viņa sieva, arī vagars biedrojas ar velnu, un pēc nāves viņu dvēseles nonāk elles katlos. Velni vācu kungu izskatā nav vairs tie, kurus var apmuļķot mazs ganu zēns. Tomēr tie vēl nav arī visa ļaunuma iemiesojumi.
Kristīgās ideoloģijas nostiprināšanā rezultātā Velna vārdā tika sāktas dēvēt alas, akmeņus, ēkas un citas vietas, kur agrāk notikušas kulta darbības.
Tautasdziesmās velnam ierādīta salīdzinoši nenozīmīga vieta. Velna māte, elle un Velns minēti galvenokārt apdziedāšanās dziesmās un dziesmās par muižu un kungiem.
