Pirms dažiem gadiem īrēju divu istabu dzīvokli. Pirmajā dienā pēc formalitāšu nokārtošanas, kad saņēmu atslēgas, nolēmu apskatīt šo dzīvokli vēlreiz, bet šoreiz viena pati.
Viņa dzīvoja man blakus...65
987
5
Iegāju iekšā dzīvoklī, viss šķita mierīgs, kluss, bet bija sajūta, ka vēl pirms dažām dienām šeit bijusi dzīvība. Dzīvoklis bija ar mēbelēm, kas vēlāk tika izvāktas ārā un dzīvoklī veikts kosmētiskais remonts.
Staigāju cauri telpām un bija sajūta, ka esmu ciemos. Plauktos bija daudz grāmatas, arī bībele krievu valodā. Manā acu priekšā rādījās kāds tēls-tā bija gados veca sieviete, īsiem, sirmiem-baltiem kā sniegs-matiem, tumšzilu kleitu ar sīkiem, gaišiem, smalkiem ziediņiem, vertikāli strīpains priekšauts, brūnas biezās zeķubikses un pelēkas čības... Man pat kļuva bail... Sāku apsvērt domu, vai neesmu pieļāvusi kļūdu. Tomēr šķita, ka dzīvoklī ir pozitīva aura...
Pēc pāris dienām, kad ievācos šajā dzīvoklī, vienā dienā pie durvīm zvana. Atveru durvis un manā priekšā stāv sirma kundze un krievu valodā man saka, ka pastkastītes atslēga esot pie viņas un būs vēl dažas dienas-līdz mēneša beigām. Viņa ar šī dzīvokļa kundzi kopā esot pasūtījušas avīzi.. Es stāvēju durvīs un biju kā ūdeni mutē ieņēmusi... Tas nozīmē, ka dzīvoklī tiešām dzīvojusi kundzīte, ko es nekā nevarēju zināt, pietam sieviete šomēnes mirusi. Viss vēl te ir pirmā "svaiguma"... Tā es tur stāvēju, un tā svešā sieviete paņēma manu roku un teica-"nebaidies, viņa nomira slimnīcā".
Trakākais sākās vēlākajās dienās. Jāatzīst, ka es nevienu nakti neesmu aizmigusi tā, kā tam būtu bijis jābūt-klusumā. Es parasti atstāju ieslēgtu TV vai arī klausījos mūziku uz austiņām. Kad biju jau dzīvoklī ievākusies un tapetes bija citas, vienā naktī pamodos no trokšņa, ka man tepat blakus kāds stāv starp abiem logiem un plēš nost tapetes no sienas... Es jutu, kā mans ķermenis noraustās pie katra mana sirds puksta... Citā reizē (reta reize, kad mēģināju iemigt bez trokšņa) es dzirdu, kā ripo kāds priekšmets no galda vai plaukta...iečīkstas grīda vai kāda mēbele.
Reizēm es gulēju dienas laikā, jo naktīs tas nebija iespējams. Vēlāk dzīvoklī es paliku tikai tad, ja tur kopā ar mani bija vēl kāds.. Tas bija iemesls, kāpēc no turienes aizgāju. Nezinu, vai tā ir taisnība vai nav, bet saka, ka 40 dienas pēc nāves cilvēka dvēsele vēl atrodas uz zemes un dzīvo savā mājvietā, kur neko tajā laikā nebūtu jāmaina...
