2001. gada 19. augustā polijā Kujavsko-Pomorskas vojevodistes Toruņas pilsētas nomalē ap deviņiem no rīta vietējais iedzīvotājs Staņislavs Orlovskis uzdūrās vīrietim, kurš sakņupis gulēja ceļmalas zālē. Staņislavs nolēma paskatīties, vai vīrietis ir dzīvs, gribēja viņu pagriezt uz muguras, kad no viņa krekla apakās izsīdēja liels metāla (iespējams, zelta) krusts, kas bija iekārts masīvā ķēdē. Izrādījās, ka svešinieks aizmidzis, taču Orlovskim viņu pamodināt neizdevās.
PERSONĪBA NOSKAIDROTA
Staņislavs izsauca policiju. Patruļdienesta darbinieki vīriti, kuru uzskatīja par klaidoni, iecēla mašīnā. Neskatoties uz to, ka mašīna ceļā stipri "kratījās", vīrietis tā arī nepamodās. Viņš atguvās tikai iecirknī. Uz policistu jautājumiem dīvainais cilvēks neatbildēja, viņš spēja izdvest tikai nesakarīgas skaņas. Dokumentu svešiniekam nebija, tāpēc aizturētā personīnu uzskatīja par nenoskaidrotu. Tika uzsākta radinieku vai cilvēku, kuri varētu nelaimīgo pazīt, meklēšana. Šī iecere vainagojās panākumiem: trešajā dienā iecirknī ieradās sieviete, kura teicās esam atrastā vīrieša sieva Marija Zampoļska.
Izrādījās, ka atrastais cilvēks ir uzņēmējs Jakovs Zampoļskis. Marija izmeklētājam pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša vīrs no darba pārnācis vēlāk kā parasti un bijis dīvaini uzbudinātā un satrauktā noskaņojumā. No vakariņām atteicies un uzreiz licies gulēt. Miegā viņš nemierīgi grozījies un kaut ko murminājis. Ar mierīgo un saprātīgo Jakovu nekad agrāk nekas tāds nebija noticis, tāpēc sieva uztraucās. No rīta Marija centusies ar vīru parunāt, bet viņš tikai noslēpumaini smaidījis un klusējis.
POLTERGEISTS
Kopš tās dienas, kā apliecināja Marija Zampoļska, viņu mājā sākušas risināties dīvainas lietas. Pazuduši sīki priekšmeti, bet pēc tam atradušies visnegaidītākajās vietas. Mājas saimnieces dzimšanas dienā svētku torte uz galda burtiski uzsprāgusi un izšķīdusi uz visām pusēm sīkos gabaliņos. Šo gadījumu saimniece gan esot piedēvējusi viesiem kā neizdevušos joku, kaut gan visi ciemiņi, tīrot no sevis tortes un krēma atliekas, dusmīgi nolieguši savu līdzdalību notikušajā.
Taču tas, kas sākās pēc tam, izslēdzis jebkādu iespēju, ka jokotāji būtu bijuši viesi vai kaimiņi. Sākumā sākušas kustēties mēbeles, trauki šķindējuši, galds leni rāpojis no viena kakta uz otru, it kā atrastos uz slīpas virsmas, bet no griestiem biris apmetums. Šķita, ka pilsētu piemeklējusi zemestrīce, taču nekas tamlīdzīgs netika novērots. Zampoļsku kaimiņi, uzklausot Marijas sūdzības, tikai nesapratnē paraustījuši plecus. Uzaicinātie strādnieki rokas vien noplātījuši, remontējot svaigās plaisas mājas griestos, un aizbraukuši.
Saimniece bijusi izglītota sieviete un nojautusi, ka viņas ģimene kļuvusi par poltergeista upuri. Taču viņa nav zinājusi, kas tādā situācijā darāms. marijai bijis bail pašai savās mājās, un viņa lūgusi vīru kaut ko uzsākt. Bet viņš tikai smaidījis, mīļi lūdzot sievu vēl mazliet paciesties, un laiku pa laikam nozudis no mājām. Drīzumā viņš pat pārstājis nakšņot savās mājās, tikai retumis parādījies, kaut ko padarījis savā istabā un tūlīt pat devies prom. Nelaimīgā sieviete pārmeklēt vīra istabu un slēptuvē zem gultas atradusi lielu un smagu krustu - to pašu, ar kuru jakovu 19. augusta rītā atrada pilsētas nomalē.
PĀRTRAUKTAIS ZVANS
Marija sākumā nav zinājusi, ko darīt, bet pēc tam neskaidri nojautusi, ka visas nelaimes mājās kaut kā ir saistītas ar šo nelaimīgo krustu, tāpēc nolēmusi pazvanīt policijai. Taču, kad viņa jau bija uzgriezusi policijas tālruņa numuru, istabā negaidīti ienācis Jakovs un, ieraudzījis sievas vienā rokā krustu un otrā tālruņa klausuli, visu sapratis. Spēji iesitis pa tālruņa aparātu, viņš pārtraucis savienojumu, izrāvis no izbailēs sastingušās sievas rokām krustu un iesitis ar to viņai pa seju, ko nekad agrāk darīt nebija atļāvies. Atstājis raudošo sievu vienu, Jakovs aizsitis durvis un aizgājis, šoreiz uz ilgu laiku. Mājās viņš, kā stāstīja sieva, parādījies tikai vienu reizi - tonakt Marija dzirdējusi troksni blakus istabā, taču nav cēlusies, lai sagaidītu viņu, jo bijusi pārbijusies viņa negaidītās uzvedības dēl.
Pēc tam Jakovs pazudis, bet Marija nav centusies viņu atrast, viņai vienkārši esot bijis bail. Sieviete jau sākusi apdomāt šķiršanos, kad pēkšņi, ejot pa ielu, ieraudzījusi sava vīra fotogrāfiju uz sludinājumu dēļa. Viņš bija novājējis, taču Marija viņu tomēr pazinusi. Zem fotogrāfijas bijis norādīts policijas iecirkņa numurs, kur viņa nekavējoties ieradusies.
ATRADUMS METĀLLŪŽŅOS
Neskaidrs bija tas, kādā veidā Jakovs Zampoļskis zaudējis samaņu pilsētas nomalē un kāpēc viņš zaudējis arī runas spējas. Neskatoties uz to, viņš savu sievu pazinis, to izrādot ar priecīgu galvas māšanu un īdēšanu. Zampoļski nosūtīja uz slimnīcu. Krustu, kuru viņš cieši turēja rokās un nevēlējās nevienam atdot (pretojoties viņš pat koda policistiem), nodeva ekspertīzei.
Ekspertīzes secinājumi bija nopietni: krustam bija aptuveni 800 gadu, un tas piederēja bagātam teitoņu bruņiniekam, iespējam, Teitoņu ordeņa maršalam. Iespējams krusta vēsture bijusi šāda. 1217. gadā Romas pāvests Honorijs Trešais izsludināja karagājienu pret prūšu pagāniem, kuri bija ieņēmuši poļu kņaza Konrāda I Mazovecka zemes. Pēc tam - 1225. gadā - kņazs lūdza militāru palīdzību Ordenim, apsolot tam pilsētas Kulmu un Dobriņu, kā arī iekarotās teritorijas. Teitoņu bruņinieki Polijā ieradās 1232. gadā un nocietinājas Vislas labajā krastā. Tur tika uzbūvēts pirmais forts, kas bija pilsētas Toruņas pirmsākums. Tajā XVIII gadsimtā apmetās Zampoļsku ģimene, kuras pēctecis Jakovs, kā noskaidrojās, lēti bija iegādājies metāllūžņu partiju pārdošanai smēdei. Pārlasot lūžņus, viņš bija atradis teitoņu krustu. Acīmredzot sapratis, ka šī lieta maksā milzīgu naudu, viņš izlēmis nerādīties mājās, kamēr neatradīs cienījamu pircēju. Šāda situācijā tiešām bija nepieciešama liela konspirācija un izvairīšanās no nevēlamām tikšanām ar zagļiem un krāpniekiem. Taču ne pārāk bagātā cilvēka psihe t;adu slodzi neizturēja...
Ārsti Zampoļskim konstatēja psihiskus traucējumus un ievietoja viņu apsekošanai vietējā psihiatriskajā slimnīcā. Un tomēr nebija skaidrs, kas ar Jakovu bija noticis naktī no 18. uz 19. augustu un kā izskaidrot dīvainās parādības, kas risinājās Zampoļsku mājās kopš krusta atrašanas brīža.
RELIKVIJAS MAĢISKAIS SPĒKS
Pēc tam plašsaziņas līdzekļi pasaulei darīja zināmu relikvijas atrašanu, no lielmeistara rezidences, kas atradās vīnē, Toruņā ieradās Ordeņa pārstāvis un sniedza informāciju plašsaziņas līdzekļiem, pavēstot senu Teitoņu ordeņa leģendu. Tā vēstīja, ka šādi krusti augstākajām ordeņa personām - maģistriem, landmeistariem, maršaliem - izsniegtu pēc īpašas iesvētīšanas ceremonijas, ko vadīja Ordeņa bīskaps. Saskaņā ar leģendu pēc krusta iesvētīšanas un pasniegšanas marsālam vai citai augstai Ordeņa personai šis relikts ieguvis maģisku spēku, kas palīdzējis katoļu kareivjiem cīņā ar ķeceriem. Senajos rokrakstos saglabājušās ziņas par dažādām pārdabiskām parādībām, kas notikušas kaujas laukā. Kareivju ticība Ordenim, ko uzturēja krusta maģiskais spēks, sarāva gabalos ienaidnieka bruņas, nometa viņus no zirgiem, notrieca no kājām, paralizēja pretinieka gribu un atņēma viņan saprātu. "Iespējams," teica teitonis, "arī polteirgeista parādības Zampoļsku mājās bija krustā ieslēgtā maģiskā spēka radītas."
Taču Toruņas policiju šāds notikumu skaidrojums neapmierināka. Tā arī lieta līdz pat šodienai nav atrisināta.
Vēlāk Ordeņa maģistrs apstiprināja, ka šādi krusti piederējuši maģistriem XIII gadsimtā un ka tiem ir milzīga vēsturiskā un materiālā vērtība. No Vīnes Jakovam Zampoļskim tika atsūtīts pateicības raksts par atrasto krustu, kā arī naudas prēmija, kuru Jakova rīcībnespējas dēļ saņēma viņa sieva. jakovs klīnikā ārstējās vairākus gadus, taču līdz sava mūža galamm tā arī pilnībā neatveseļojās. Palika arī viņa noslēpumainais smaids, ar kuru viņš atbildēja uz visiem sievas jautājumiem par notikušo.
